Investīciju klimats un aizsardzības sektors: Baltijas valstu attīstības virziens

Ja raugāmies visu trīs valstu kontekstā, Latvija investīciju pievilcību stiprina, pilnveidojot regulatīvo vidi un skaidri nosakot vietējās ražošanas attīstības virzienu. Piemēram, valstī īstenotā “Zaļā koridora” iniciatīva paredz atvieglot stratēģisko investīciju īstenošanu. Turklāt, šādiem projektiem vismaz divkārt tiek paātrināti atļauju un saskaņošanas procesi, aptverot būvniecību un teritorijas plānošanu, mazinot administratīvo slogu un veicinot ciešāku institūciju sadarbību. Tajā pašā laikā Latvija izvirzījusi mērķi palielināt vietējo uzņēmumu iesaisti stratēģiskajās iniciatīvās, sekmējot gan pieredzējušu uzņēmumu attīstību, gan jaunu uzņēmumu izaugsmi.

Tikmēr Lietuva šobrīd izceļas ar strukturētu un ātru lēmumu ieviešanu. Proti, stratēģiski svarīgiem drošības un aizsardzības projektiem tiek piemērota vienkāršota kārtība, kas investoriem nodrošina būtisku laika un izmaksu priekšrocību. Piemēram, ražošanas objektu izbūve var tikt īstenota sešu mēnešu laikā, ir iespējams piemērot līdz 0 % uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi līdz 20 gadiem, var paātrināt atļauju izsniegšanas procesu, bet stratēģiskām iniciatīvām - piešķirt Aizsardzības ministrijas projekta statusu. Jāņem vērā, ka kopš 2024. gada Lietuva aizsardzības iepirkumos ieviesusi industriālās sadarbības modeli, kas veicina vietējo ražošanu, tehnoloģiju pārnesi un investīcijas nacionālajā aizsardzības ekosistēmā. Tas nodrošina, ka aizsardzības izdevumi ne tikai stiprina drošību, bet arī rada ilgtermiņa vērtību valsts ekonomikai un rūpniecībai.

Arī Igaunija investīciju pievilcību veido, balstoties uz inovācijām. Proti, valsts aktīvi investē kopā ar privāto kapitālu, izmantojot nacionālos fondus kā enkura investoru un piesaistot papildu riska kapitālu. Attīstītā digitālo publisko pakalpojumu infrastruktūra samazina administratīvo slogu un ļauj tehnoloģiju uzņēmumiem ātrāk pāriet no idejas līdz produktam un starptautiskai izaugsmei. Papildu priekšrocības vietējiem uzņēmumiem nodrošina arī publisko iepirkumu sistēma, proti, vietējie piegādātāji bieži spēj nodrošināt ātrāku risinājumu dzīves cikla uzturēšanu, ciešāku integrāciju ilgtermiņa aizsardzības vajadzībām un operatīvu tuvumu.

Papildus jāņem vērā, ka daudzi aizsardzības un drošības nozares uzņēmumi Baltijas valstīs ir salīdzinoši jauni, proti, tie izveidoti pēdējos gados un strauji attīstās tehnoloģiju un divējāda lietojuma risinājumu jomā. Tādēļ jaunuzņēmumi kļūst par būtisku investīciju klimata komponenti. Īpaši nozīmīga ir vide, kas ne tikai ļauj radīt inovatīvus risinājumus, bet arī piesaistīt kapitālu, veidot ciešu dialogu ar investoriem, saņemt kvalitatīvu atgriezenisko saiti un skaidri definēt savu turpmāko izaugsmes virzienu.

Šobrīd kļūst arvien skaidrāks, ka aizsardzības un drošības sektora izaugsmei nepietiek vien ar dažiem projektiem. Ir nepieciešama labvēlīga investīciju vide, kas spēj atbalstīt dažādus attīstības posmus – no idejas līdz ilgtspējīgai rūpnieciskai izaugsmei.

Pēdējos gados Baltijas valstīs pakāpeniski izveidoti specializēti aizsardzības investīciju fondi. Tie radās kā atbilde reālām vajadzībām – finansēt inovācijas, stiprināt vietējo rūpniecību un palielināt sektora noturību. Lietuvā un Igaunijā darbojas fondi, kas paredzēti aizsardzības tehnoloģiju mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un to dibinātājiem. Lietuvā šīs iniciatīvas lielākoties balstās uz valsts kapitālu, nodrošinot agrīnā posma atbalstu inovācijām, savukārt Igaunijā valsts līdzekļi tiek sistēmiski apvienoti ar privāto kapitālu, dalot risku. Arī Latvija plāno šādu soli – šogad paredzēts izveidot Izaugsmes un aizsardzības fondu, kas fokusēsies uz aizsardzības jomas un infrastruktūras projektiem. Plānotais fonda apjoms ir 100 miljoni eiro, ar iespēju to nākotnē palielināt.