Vai Latvijas iedzīvotāji atkal ir gatavi tērēt?

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publicētie jūnija mazumtirdzniecības dati liecina, ka Latvijas privātais patēriņš kļūst par arvien nozīmīgāku ekonomikas izaugsmes balstu. Taču vienlaikus patērētāju noskaņojums turpina pasliktināties, radot šaubas par to, cik noturīgs būs šis pieaugums. Tomēr ņemot vērā noturīgo darba tirgu, algu kāpumu un pirktspējas uzlabošanos, visticamāk, privātais patēriņš arī gada otrajā pusē turpinās atbalstīt Latvijas ekonomikas izaugsmi.

Jūnija dati apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji arvien aktīvāk atgriežas veikalos, mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu pieauga par 4,8 %. Pieaugums pārtikas un nepārtikas preču segmentā vērojams gan mēneša, gan gada griezumā. To, no vienas puses, veicina pirktspējas uzlabošanās - algas jau daudzus ceturkšņus aug straujāk nekā cenas, inflācija jūnijā kļuva mērenāka un inflācijas gaidas samazinājās. Tomēr ECB jūnija lēmums palielināt procentu likmes palielina nenoteiktību par mājsaimniecību finanšu slogu. Interesanti, ka kopējais patērētāju noskaņojums jau vairākus mēnešus pasliktinās un jūnijā sasniedza zemāko punktu kopš 2023. gada beigām. Tas rada bažas par to, vai mazumtirdzniecības pieaugumu var uzskatīt par noturīgu un vai tas saglabāsies arī nākamajos mēnešos.

Būtiski, ka jūnijā iedzīvotāju tēriņi vairs neaprobežojas tikai ar ikdienas pirkumiem. Tas aptver arvien plašāku preču kategoriju loku, un iedzīvotāji atgriežas pie iepriekš atliktiem lielākiem pirkumiem, piemēram, sadzīves tehnikas iegādes un mājokļa uzlabošanas darbiem. Vienīgā kategorija, kurā vērojams kritums gan mēneša, gan gada griezumā, ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos. Tas varētu būt saistīts ar šo preču globālo sadārdzinājumu pēdējā laikā.

Pozitīvi, ka patēriņa pieaugumu galvenokārt veicina augošas algas, noturīgs darba tirgus un pakāpeniska pirktspējas uzlabošanās, nevis aizņemšanās vai īslaicīgs pieprasījuma kāpums kādā atsevišķā preču kategorijā.

Tāpat dati liecina, ka mājsaimniecību tēriņi kļūst par arvien nozīmīgāku Latvijas ekonomikas balstu. Ja darba tirgus saglabāsies spēcīgs un reālās algas turpinās augt straujāk nekā cenas, iedzīvotāji, visticamāk, arī gada otrajā pusē saglabās gatavību tērēt, neskatoties uz pesimistisku kopējo patērētāju noskaņojumu. Tas palīdzēs uzturēt ekonomikas izaugsmi, kamēr ārējais pieprasījums vēl pakāpeniski atkopjas. Savukārt, pieaugot arī eksportam, Latvijas ekonomikas izaugsme kļūs vēl noturīgāka.