Kāpēc Lietuvas un Igaunijas investori izvēlas investēt Latvijas īpašumu attīstībā

Jāatzīmē šī kapitāla ģeogrāfiskais sadalījums. Dati rāda, ka lielākais investīciju avots bija Lietuva – lietuviešu investori Latvijā pērn investēja 401,7 miljonus eiro, apsteidzot tādas valstis kā Nīderlande, Vācija un Austrija. Šī plūsma sākās vēl pirms potenciāli nozīmīgākas attīstības – Lietuvas pensiju reformas, kas 2025. gada aprīļa vidū sāka atbrīvot aptuveni 3 miljardus eiro otrā līmeņa uzkrājumu privātpersonu rīcībā. Šim kapitālam nonākot ekonomikā, daļa, visticamāk, tiks ieguldīta nekustamajā īpašumā gan Lietuvā, gan ārpus tās robežām.

Nekustamo īpašumu cenas Latvijā pēdējā gada laikā ir pieaugušas par aptuveni 9%, un prognozes 2026. gadam liecina par turpmāku 4–7% izaugsmi. Algu pieaugums sasniedz ap 6% gadā, bet bezdarba līmenis ir 7% vai zemāks, kas rada pamatojumu pieprasījumam gan dzīvojamo, gan komerciālo telpu segmentos. Euribor likmes kritums kopš 2023. gada maksimuma ir bijis galvenais pieprasījuma veicinātājs, pietuvinot reālās procentu likmes nullei un paplašinot finansiāli maksātspējīgo pircēju un nomnieku loku.

“Rīgā pašlaik redzam tirgu ar sabalansētu izaugsmes profilu, kas investoriem ir īpaši nozīmīgi. Vienlaikus būtiska priekšrocība ir salīdzinoši zemāks cenu līmenis. Rīga joprojām ir par 30–40% pieejamāka nekā Tallina un Viļņa, kas nozīmē zemāku ieejas slieksni un ievērojamu ilgtermiņa vērtības pieauguma potenciālu. Latvijas tirgus neizmantotā potenciāla mērogu spilgti raksturo salīdzinošie dati: 2025. gada sākumā hipotekāro kredītu atlikums Latvijā veidoja vien 13% no IKP, kamēr Lietuvā tie bija 17%, bet Igaunijā – jau 31%. Tirgus ar tik zemu saistību īpatsvaru, augošiem ienākumiem un strukturālu īpašumu deficītu norāda uz to, ka tas līdz šim nav ticis pilnībā novērtēts, bet tam nākotnē var prognozēt izaugsmi,” norāda Lords LB Special Fund V investīciju vadītājs Igors Daņilovs.

Pieprasījums pēc A klases biroju telpām Rīgā jau vairākus gadus pārsniedz piedāvājumu, un sertificētu, modernu biroju ēku skaits pilsētā joprojām ir ierobežots salīdzinājumā ar Viļņu un Tallinu. Fakts, ka, piemēram, Japānas tehnoloģiju kompānija “Epson” izvēlējusies Rīgu kā savu Eiropas biznesa pakalpojumu centra atrašanās vietu, ilustrē plašāku tendenci – starptautiskie nomnieki arvien biežāk uztver Rīgu kā pilnvērtīgu alternatīvu citām Baltijas galvaspilsētām.

“Saskaņā ar Latio datiem Rīgas dzīvojamā nekustamā īpašuma tirgū vērojama veselīga dinamika: darījumu apjoms ir stabils, un vidējās cenas jaunajos projektos centrālajās lokācijās tuvojas 3000–3500 eiro par kvadrātmetru. Tirgus nav pārkarsis – netiek novērota spekulatīva būvniecība vai straujš brīvo dzīvojamo platību pieaugums. Līdzīga situācija ir arī komerciālajā nekustamajā īpašumā. Kvalitatīvu biroju telpu piedāvājums joprojām ir ierobežots, tādējādi turpinot uzturēt nomas maksas līmeni un investoru interesi. Tirgum, kas atrodas cikla agrīnā stadijā, ierobežota piedāvājuma un stabila pieprasījuma kombinācija vēsturiski ir bijusi vislabvēlīgākais ieejas punkts,” stāsta Dr.oec. Ksenija Ijevļeva, Latio analītiķe.

Viens no projektiem, kas risina atšķirību starp pieprasījumu un piedāvājumu, ir Preses Nama Kvartāls – biznesa kvartāls, kas tiek būvēts Pārdaugavā. Tā pirmā kārta ir 11 stāvu A klases biroju ēka ar BREEAM “Excellent” sertifikātu, ko attīsta Lords LB Asset Management. Ēku plānots pabeigt 2026. gadā.

Attīstītāji norāda, ka Rīgas tirgus pašlaik attīstās vienmērīgā un paredzamā tempā. “Mēs redzam, ka Rīgā izaugsme notiek bez straujiem cikliskiem lēcieniem, kas raksturīgi pārkaršanas riskiem. Tas veido vidi, kurā investīciju lēmumus var balstīt ilgtermiņa skatījumā, nevis īstermiņa svārstībās. Piemēram, par nomas iespējām Preses Nama Kvartālā interesējas dažādu nozaru uzņēmumi, un paralēli attīstībā esam paredzējuši arī iespēju plašākam investoru lokam iesaistīties projektā, izmantojot obligāciju programmu,” norāda Povils Urbonavičs (Povilas Urbonavičius), Lords LB Special Fund V vadītājs.

Lai gan biroju nomas maksas un iegādes cenas Rīgā joprojām ir būtiski zemākas nekā Tallinā un Viļņā, potenciālo nomnieku profils kļūst plašāks, pieaugot uzņēmumu skaitam, kam nepieciešamas modernas, sertificētas telpas.

Rīgas tirgus atrodas agrākā attīstības cikla posmā nekā Tallina vai Viļņa. Darījumu apjomi atjaunojas, jauno projektu piedāvājums ir ierobežots, un cenu starpība ar reģiona konkurentiem joprojām ir būtiska. Investoriem no Lietuvas un Igaunijas, kuri jau pārzina Baltijas nekustamā īpašuma tirgus dinamiku, tas nozīmē iespēju ienākt tirgū, kur pamati jau ir izveidoti, bet cenas vēl nav pilnībā pielāgojušās.