• OMX Baltic−0,01%317,37
  • OMX Riga−0,27%886,89
  • OMX Tallinn0,11%2 117,98
  • OMX Vilnius−0,17%1 442,18
  • S&P 500−0,49%7 138,8
  • DOW 30−0,05%49 141,93
  • Nasdaq −0,9%24 663,8
  • FTSE 100−0,64%10 266,8
  • Nikkei 225−1,02%59 917,46
  • CMC Crypto 2000,00%0,00
  • USD/EUR0,00%0,86
  • GBP/EUR0,00%1,15
  • EUR/RUB0,00%87,8
  • OMX Baltic−0,01%317,37
  • OMX Riga−0,27%886,89
  • OMX Tallinn0,11%2 117,98
  • OMX Vilnius−0,17%1 442,18
  • S&P 500−0,49%7 138,8
  • DOW 30−0,05%49 141,93
  • Nasdaq −0,9%24 663,8
  • FTSE 100−0,64%10 266,8
  • Nikkei 225−1,02%59 917,46
  • CMC Crypto 2000,00%0,00
  • USD/EUR0,00%0,86
  • GBP/EUR0,00%1,15
  • EUR/RUB0,00%87,8

Stiprinās iedzīvotāju digitālo finanšu pratību un noturību pret finanšu krāpšanu

Latvijas Banka sadarbībā ar Lietuvas centrālo banku ( Lietuvos bankas), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) un Eiropas Komisiju starptautiska projekta ietvaros izstrādā rīcības plānu, kura mērķis ir stiprināt Latvijas un Lietuvas iedzīvotāju digitālo finanšu pratību un noturību pret finanšu krāpšanu.
Stiprinās iedzīvotāju digitālo finanšu pratību un noturību pret finanšu krāpšanu
  • Foto: publicitātes
Projektu finansē Eiropas Savienības Tehniskā atbalsta instruments.
Finanšu krāpšana jau vairākus gadus ir viens no lielākajiem finanšu un drošības sektora izaicinājumiem. Projekta ietvaros veiktais pētījums liecina, ka Latvijā 27 % pieaugušo iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā pirms aptaujas veikšanas ir kļuvuši par finanšu krāpšanas upuriem. No tiem 61 % cietuši no viena krāpšanas veida, 25 % – no diviem, bet 14 % – no trim vai pat vairāk veidiem. Savukārt Lietuvā par krāpšanas upuriem kļuvuši jau 44 % iedzīvotāju.
Biežāk sastopamie krāpšanas veidi Latvijā ir pirkumu krāpšana (15 %), pikšķerēšana (8 %), krāpnieciskas investīcijas (6.5 %) un neautorizēti darījumi (5.6 %). Vienlaikus būtiska problēma ir nepietiekama ziņošana par krāpšanas gadījumiem – par notikušo krāpšanu un zaudētajiem līdzekļiem nevienu nav informējuši 37 % cietušo.

Raksts turpinās pēc reklāmas

2026. gada 24. aprīlī Latvijas Bankas telpās notika pasākums, kurā OECD, Valsts policija un Latvijas Finanšu nozares asociācija prezentēja datus par pašreizējo situāciju finanšu krāpšanas jomā un iedzīvotāju noturību un spēju to atpazīt, kā arī sniedza plašāku analīzi par iedzīvotāju digitālo pratību, digitālo finanšu pratību un digitālo finanšu produktu izmantošanu, kas raksturo iedzīvotāju zināšanas, attieksmi un prasmi rīkoties ar finansēm digitālajā vidē. Neskatoties uz izaicinājumiem, digitālās finanšu pratības līmenis Latvijā uzlabojas – vidējais rādītājs sasniedzis 58 punktus no 100, kas ir par 10 punktiem vairāk nekā 2023. gadā.
Lietuvas un Somijas centrālo banku pārstāvji sniedza ieskatu, kāda šajā jomā ir situācija kaimiņvalstīs, iezīmējot krāpšanu kā nozīmīgu starptautisku izaicinājumu. Tāpat tika uzklausīta Latvijas iesaistīto pušu pieredze par šajā jomā jau paveikto un sasniegtajiem rezultātiem. Vieglās valodas aģentūras pārstāvji dalījās pieredzē par to, kā līdz šim izdevies sarežģīto finanšu informāciju nodot sabiedrībai vienkāršā un saprotamā veidā.
Pasākuma laikā finanšu un drošības sektora, kā arī dažādu riskam pakļauto iedzīvotāju grupu pārstāvji piedalījās rīcības plāna izstrādē, domājot par mērķtiecīgām iniciatīvām, kas var pasargāt iedzīvotājus no turpmākiem krāpšanas gadījumiem.
Projekts tiks noslēgts un tā ietvaros iegūtie dati, situācijas analīze un rīcības plāns tiks prezentēti 2026. gada novembrī.

Saistītie raksti

Satura mārketings
  • 18.03.26, 12:33
Ienesīgākie ieguldījumi pēdējos deviņos gados: apskats
Jautājums par optimālo aktīvu alokāciju ir nemitīgs izaicinājums ikvienam investoram un uz to nav vienkāršas un viennozīmīgas atbildes. Tomēr vēsturisko datu analīze sniedz labu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas ietvaru, ļaujot izvērtēt, kā dažādas aktīvu klases uzvedušās mainīgos makroekonomiskajos apstākļos, un tādā veidā pamatot sava portfeļa veidošanas stratēģiju.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu