Eirozonā pieaug spriedze, kamēr ASV mazumtirdzniecība turpina augt

Aprīļa dati izgaismo kontrastējošas tendences globālajā ekonomikā – eirozonā noskaņojums strauji pasliktinās un atgriežas pesimisma zonā, kamēr ASV mazumtirdzniecība joprojām uzrāda noturīgu izaugsmi. Vienlaikus pieaug inflācijas riski un tiek pazeminātas izaugsmes prognozes, iezīmējot sarežģītāku ekonomikas vidi tuvākajā nākotnē.

Aprīlī eirozonas biznesa noskaņojums pirmo reizi kopš 2024. gada nogales iekļuvis pesimisma zonā. Eirozonas kopējais PMI indekss pazeminājās līdz 48.6 punktiem no 50.7 punktiem martā. Šo pasliktinājumu noteica straujš PMI indeksa kritums pakalpojumu sektorā – no salīdzinoši neitrāla līmeņa martā (50.2 punkti) līdz izteikti negatīvam rādījumam aprīlī (47.4 punkti), kas bija zemākais līmenis vairāk kā piecu gadu laikā. Savukārt ražotāju PMI indekss aprīlī sasniedza augstāko līmeni nepilnu četru gadu laikā (52.2 punkti). Aprīlī straujāk auga jaunie ražošanas pasūtījumi, taču, spriežot pēc ražotāju atziņām, šo kāpumu drīzāk noteica klientu bažas par cenu kāpumu un preču trūkumu Irānas konflikta dēļ un vēlme veidot krājumus. Ražošanas sektorā turpināja paildzināties arī piegādes termiņi. Uzņēmēji aprīlī turpināja ziņot gan par izejvielu, gan par gala cenu pieaugumu. Aprīlī eirozonā turpināja pasliktināties arī patērētāju noskaņojums energoresursu cenu kāpuma dēļ. Bloomberg aptaujātie analītiķi aprīlī turpināja koriģēt 2026. gada prognozes, sagaidot, ka inflācija eirozonā šogad paātrināsies līdz 2.8%, kas ir par 1 procentpunktu vairāk nekā tika prognozēts februāra beigās. Savukārt ekonomikas izaugsmi prognozē lēnāku nekā gaidīts iepriekš – 0.9% (iepriekš prognozēts 1.2% pieaugums).