Augstās cenas un uzkrājumu trūkums – galvenie šķēršļi mājokļa iegādei Latvijā

Aptaujas dati rāda, ka vairāk nekā ceturtdaļa jeb 27 % Latvijas iedzīvotāju kā galveno šķērsli mājokļa iegādei min augstās nekustamo īpašumu cenas. Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati atklāj, ka šī gada 2. ceturksnī mājokļu cenas pieauga par gandrīz 7 %, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc mājokļu iegādes turpinās, tas var liecināt par mājokļu cenu turpmāku pieaugumu visās kategorijās.

Kā otrs nozīmīgākais šķērslis nekustamā īpašuma iegādei ir nepietiekami uzkrājumi pirmajai iemaksai, to atzīmējuši 24 % iedzīvotāji. Savukārt katrs piektais (20 %) iedzīvotājs norāda uz nenoteiktību par nākotni, ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, kas attur no lēmuma pieņemšanas. Šī faktora ietekme ir līdzīga visās Baltijas valstīs, bet nedaudz zemāka Lietuvā. Vienlaikus iedzīvotāju noguldījumi Latvijā krietni auguši pēdējo piecu gadu laikā un sasnieguši jau 12,6 miljardus eiro, liecina Latvijas bankas dati. Uzkrājumu apjoms parāda, ka iedzīvotāji šobrīd velta nozīmīgu uzmanību savas finansiālās drošības stiprināšanai.

Gandrīz piektdaļa jeb 18 % respondentu atzīst, ka viņu ienākumi ir nepietiekami, lai kvalificētos hipotekārajam kredītam. Savukārt, neskatoties uz to, ka Euribor un banku procentu likmes kopumā pēdējo gadu laikā ir kritušās, 13 % iedzīvotāju augstas procentu likmes min kā šķērsli, kas šobrīd traucē iegādāties mājokli. Tikmēr katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs (11 %) norāda, ka vēl nav atradis sev piemērotu īpašumu.

“Nekustamo īpašumu cenas ierasti tiek minētas kā viens no galvenajiem šķēršļiem to iegādei, tomēr, salīdzinot situāciju Baltijas valstu galvaspilsētās, jāmin, ka Rīgā īpašuma cenas vēl joprojām ir ievērojami zemākas nekā kaimiņvalstīs. Atsevišķos segmentos cenas Rīgā ir pat vairāk nekā uz pusi zemākas nekā Viļņā un Tallinā. Tāpat pēdējos gados ir paplašināts piedāvātais atbalsts pirmās iemaksas mazināšanai un to izmanto teju puse no visiem jaunajiem kredītņēmējiem,” skaidro Kaspars Sausais.

Tajā pašā laikā, nekustamo īpašumu tirgus šogad ir piedzīvojis strauju izaugsmi, Luminor bankas izsniegto kredītu apjoms palielinājies par 63 % un pieteikumu skaits pieaudzis vairāk nekā par pusi. Augusi arī vidējā izsniegtā mājokļa kredīta summa, kas jau sasniegusi 100 000 eiro. Pirmās iemaksas apmērs mājoklim parasti veido 15-20% no īpašuma iegādes cenas. Piemēram, iegādājoties mājokli, kas maksā 100 000 eiro tie būtu 15 000 eiro, par 150 000 eiro mājokli – 22 500 eiro. Savukārt ar Altum atbalstu vidējā pirmā iemaksa būtu 5000 līdz10000 eiro.

Bankas dati liecina, ka aktīvākie mājokļu iegādē ir iedzīvotāji vecuma grupā no 26-35 gadiem, kam ir skaidrāki nākotnes plāni, bieži veidojas ģimene un ir pastāvīgi ienākumi gan kredītu maksājumu veikšanai, gan sakrāts pirmajai iemaksai.