Par galveno pagrimuma vaininieku var saukt Krievijas iebrukumu Ukrainā. Konflikts izraisīja augstu inflāciju eirozonā, jo strauji pieauga gan enerģijas, gan graudu cenas.
Pēdējā laikā cementējas pieņēmums, ka pasaules ekonomika neizbēgami soļo recesijas virzienā. Šajā ziņā gan dažas pasaules malas tādā kā neglīto pīlēnu sacensība izskatās nosacīti mazāk slikti nekā citas.
Karš Ukrainā, izejvielu cenu kāpuma šoks un piegādes ķēžu traucējumi apdraud stagflāciju eirozonā un veido gaidas valūtu tirgū, ka eiro un dolāra valūtas sasniegs paritāti.
Jautājums par optimālo aktīvu alokāciju ir nemitīgs izaicinājums ikvienam investoram un uz to nav vienkāršas un viennozīmīgas atbildes. Tomēr vēsturisko datu analīze sniedz labu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas ietvaru, ļaujot izvērtēt, kā dažādas aktīvu klases uzvedušās mainīgos makroekonomiskajos apstākļos, un tādā veidā pamatot sava portfeļa veidošanas stratēģiju.