Jūnijs finanšu tirgos: tehnoloģijas zaudē elpu, stingrākas centrālās bankas un jenas kritums

Pēc ģeopolitiski ļoti nestabila pavasara ASV un Irānas vienošanās 14. jūnijā šķietami atkal pavēra ceļu caur Hormuzas šaurumu, veicinot naftas cenu kritumu un uzlabojot patērētāju noskaņojumu. Tomēr jau mēneša gaitā tirgus fokuss strauji mainījās – investoru uzmanības centrā nonāca ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) virzība uz stingrāku monetāro politiku un arvien skaļākām bažām par “kosmiskiem” novērtējumiem mākslīgā intelekta IT sektorā. Ziņas par OpenAI plānotā pirmā publiskā piedāvājuma (IPO) atlikšanu izraisīja pārdošanas vilni tehnoloģiju nozarē. Tas kulmināciju sasniedza jūnija pēdējā nedēļā, kad Nasdaq Composite indekss piecu sesiju laikā zaudēja 4,6% vērtības. Vienlaikus šo kritumu var vērtēt arī kā tirgus rotāciju – kapitāls ātri aizplūda no pārvērtētajām mikroshēmu ražotāju akcijām uz defensīviem aktīviem.

Rezultātā Dow Jones indekss jūnijā pieauga par 2,4%, sasniedzot jaunu rekordu, kamēr tehnoloģiju sektora volatilitāte atspoguļojās Nasdaq Composite 3,2% kritumā. Savukārt S&P 500 mēneša laikā zaudēja 1,3%.

Tomēr mēneša nogales volatilitāte nespēja aizēnot kopumā ļoti spēcīgu ceturksni ASV indeksu akciju tirgos – labāko kopš 2020. gada. Otrajā ceturksnī S&P 500 indekss pieauga par 15%, Nasdaq– par 21%, bet Dow Jones– par 13%. Eiropas tirgos aina bija vēl pārliecinošāka: STOXX 600 indekss 25. jūnijā sasniedza visu laiku augstāko līmeni, mēnesi noslēdzot ar 3,3% pieaugumu un otrajā ceturksnī fiksējot 10% kāpumu.

Tomēr Frankfurtes tonis bija daudz piesardzīgāks nekā Vašingtonā – ECB šo soli pozicionēja drīzāk kā preventīvu drošības pasākumu, nevis jauna ilgstoša likmju paaugstināšanas cikla sākumu. Šāda pieeja šķiet saprātīga, ņemot vērā, ka inflācija Eirozonā ir par veselu procentu punktu zemāka nekā ASV un vairāk saistīta ar enerģētikas izmaksām.

Dolāra stiprināšanās visspilgtāk izpaudās attiecībā pret Japānas jenu, vērtībai noslīdot līdz zemākajam līmenim kopš 1986. gada un USD/JPY kursam sasniedzot 162 punktu līmeni. Kā jau iepriekš prognozējām, norādot uz Japānas strukturālajiem un fiskālajiem riskiem, jena saglabāja augstu ievainojamību un galu galā pārkāpa vēsturisko USD/JPY 160 robežu, neraugoties uz Tokijas izmantotajām “divām aizsardzības līnijām”.

16. jūnijā Japānas Centrālā banka paaugstināja bāzes likmi līdz 1% līmenim, kas pēdējo reizi novērots 1995. gadā. Savukārt rekordlielā valdības intervence aptuveni 11,7 trilj. jenu jeb 73 mljrd. ASV dolāru apmērā aprīlī un maijā sniedza vien īslaicīgu atvieglojumu – pēc tās jena ātri atsāka kritumu.

ASV un Japānas procentu likmju starpība joprojām ir liela, carry trade darījumi turpina veicināt kapitāla aizplūšanu no jenas. Spiedienu pastiprina arī Japānas lielie enerģijas importa izdevumi un ar budžeta deficītu finansētā Sanaenomics programma. Japānas Centrālās bankas nākamais lēmums ir gaidāms 31. jūlijā, tāpēc intervences risks joprojām ir aktuāls. Tomēr, ja FRS saglabās līdzšinējo kursu, šādi soļi, visticamāk, spēs vien palēnināt kritumu, nevis to apturēt.

Dolārs jūnijā beidzot atguva stabilitāti – DXY indekss noturējās virs 101 punkta atzīmes, savukārt EUR/USD kursu saglabājas zem 1,1450). Kamēr DXY indekss turēsies virs 100 punktiem, mēs saglabāsim drīzāk pozitīvu skatījumu uz ASV valūtu. Tikmēr naftas cenas svārstās ap 70 ASV dolāriem par barelu un ir ievērojami atdzisušas pēc tam, kad ASV un Irānas pamiers lika spekulantiem pamest tirgu, atstājot cenas diapazonā, kas šķiet pievilcīgs vidēja termiņa investoriem. Zelts mums joprojām šķiet nedaudz “pa dārgu”, taču sudrabs un platīns sāk piesaistīt arvien lielāku uzmanību. Ja šo metālu cenas samazinātos vēl par 10-15 %, mēs apsvērtu pakāpenisku atgriešanos tirgū.