Inflācija jūnijā apstājas, bet cenu kāpuma riski saglabājas

Kā tika prognozēts, jūnijā degvielas cenu kritums ļāvis kopējam patēriņa vidējo cenu kāpumam Latvijā uz brīdi apstāties, taču inflācijas spiediens ekonomikā nav mazinājies. Degviela kļuva par 6,7 % lētāka, un sezonāli samazinājās svaigu dārzeņu un ogu cenas, taču mājokļa uzturēšanas izmaksas un pakalpojumi turpināja sadārdzināties. Neraugoties uz nemainīgu patēriņa cenu līmeni salīdzinājumā ar maiju, gada inflācija saglabājās mēreni augsta – 3,4 % apmērā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Gada griezumā lielākā ietekme uz kopējo inflācijas pieaugumu ir bijusi ar mājokli saistītajiem izdevumiem, degvielai, kā arī gandrīz visiem pakalpojumiem. Mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo cenas gada laikā pieauga par 7,2 %, bet transporta izmaksas – par 7,1 %. Pēc pērnā gada paaugstinātās inflācijas pārtikas precēm, pārtikas preču vidējās cenas šī gada jūnijā ir samazinājušās par 0,9 %, daļēji mazinot kopējo inflācijas spiedienu.

Eirozonā, līdzīgi kā Latvijā, pakalpojumi un degvielas cenas nosaka kopējās inflācijas augstākus līmeņus, tomēr kopējā inflācija eirozonā jūnijā prognozējami ir bijusi par 0,6 procentpunktiem mazāka. Lielākā inflācija jūnijā prognozējami ir bijusi Lietuvā, jau otro mēnesi saglabājoties virs 5 % ar 5,5 % apmēru jūnijā, un Bulgārijā, kur inflācija jūnijā tiek prognozēta 5,3 % apmērā. Zemākā gada inlfācija jūnijā ir bijusi Maltā un Igaunijā, vien ap 2 %.

Par noturīgu iekšzemes izmaksu spiedienu liecina pakalpojumu cenu dinamika – gada laikā, salīdzinot ar 2025. gada vidējām cenām, tās pieauga par 6,4 %, kamēr preču cenas palielinājās par 2,8 %. Pakalpojumu cena straujāku kāpumu pamatā nosaka, gan pavasarī piedzīvotā energoresursu cenu lēciena pakāpeniskā pārnese, gan arī vidējā atalgojuma pieauguma spiediens. Kopumā 2026. gada pirmajā pusgadā patēriņa cenas Latvijā bija par 3,8 % augstākas nekā vidēji 2025. gadā.