Kā ģimenē runāt par pensiju un nākotnes finansēm

Sarunu vērts sākt nevis ar jautājumu par vēlamo uzkrājuma apmēru, bet gan ar to, kā katrs iztēlojas savu dzīvi pensijā. Sasniedzot 65 gadu vecumu, pensijā var tikt pavadīti 15 līdz 20 gadi un vairāk, tāpēc ir vērts pārrunāt, kā šo laiku vēlētos pavadīt un kādi izdevumi ar to būs saistīti. Vai būs vēlme ceļot, finansiāli palīdzēt bērniem vai mazbērniem, īstenot citus lielākus plānus. Vienlaikus jāņem vērā, kuri no pašreizējiem izdevumiem līdz tam varētu samazināties vai izzust pavisam, piemēram, vai būs atmaksāts mājokļa kredīts vai citas kredītsaistības. Šāda saruna palīdz saprast, vai ģimenē priekšstati par dzīvi vecumdienās sakrīt un cik daudz līdzekļu tai aptuveni būs nepieciešams.

Lai saglabātu līdzvērtīgu dzīves līmeni kā pirmspensijas vecumā, ienākumiem pensijā būtu jāveido aptuveni 70–80 % no darba gaitās gūtajiem vidējiem ienākumiem. Ģimenē ir vērts pārrunāt, ar kādiem ienākumiem pensijā varēs rēķināties – kāds varētu būt ikmēneša ienākumu apmērs, cik jau uzkrāts pensiju 2. līmenī un vai tiek veidoti arī citi ilgtermiņa uzkrājumi.

Ja, pārrunājot gaidāmos ienākumus pensijā, secināts, ka ar tiem vēlamā dzīves līmeņa saglabāšanai varētu nepietikt, vērts apsvērt papildu uzkrājuma veidošanu. Ģimenes sarunā par nākotnes finansēm var pārrunāt iespējas veidot uzkrājumu pensiju 3. līmenī, kā arī to, cik lielu summu pašreizējais budžets ļauj šim mērķim regulāri atvēlēt. Iemaksu apmēru iespējams pielāgot savām finansiālajām iespējām un laika gaitā pārskatīt, mainoties ienākumiem. Luminor aptaujas dati liecina, ka iemaksas pensiju 3. līmenī šobrīd veic 29 % iedzīvotāju, un vidējā iemaksu summa klientu vidū ir aptuveni 55 eiro mēnesī.

Sarunai par pensiju nevajadzētu būt vienreizējai – pie tās ir vērts atgriezties dažādos dzīves posmos un pārskatīt gan ieceres par dzīvi pensijā, gan to, kā tām finansiāli gatavoties. Laika gaitā var mainīties ne tikai ģimenes iespējas veidot uzkrājumu, bet arī paši nākotnes plāni.