- OMX Baltic0,12%319,35
- OMX Riga−0,12%971,58
- OMX Tallinn−0,07%2 230,03
- OMX Vilnius0,21%1 509,47
- S&P 500−0,02%7 805,45
- DOW 30−0,35%51 670,1
- Nasdaq −0,15%27 204,38
- FTSE 100−0,06%10 650,33
- Nikkei 2250,42%68 062,65
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,89
- GBP/EUR0,00%1,18
- EUR/RUB0,00%94,47
- OMX Baltic0,12%319,35
- OMX Riga−0,12%971,58
- OMX Tallinn−0,07%2 230,03
- OMX Vilnius0,21%1 509,47
- S&P 500−0,02%7 805,45
- DOW 30−0,35%51 670,1
- Nasdaq −0,15%27 204,38
- FTSE 100−0,06%10 650,33
- Nikkei 2250,42%68 062,65
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,89
- GBP/EUR0,00%1,18
- EUR/RUB0,00%94,47
Ik dienu finanšu tirgus uzmanības centrā nonāk inflācija, procentu likmes, akciju indeksu svārstības un centrālo banku paziņojumi. Taču aiz šīm ikdienas ziņām notiek daudz klusāks process – pasaules centrālās bankas turpina veidot rezerves ar desmitgažu perspektīvu.
Lai gan pasaules ekonomika pēdējos gados piedzīvojusi augstu inflāciju, strauju procentu likmju kāpumu un pieaugošu ģeopolitisko nenoteiktību, viena tendence nav mainījusies – zelts joprojām ieņem nozīmīgu vietu pasaules spēcīgāko ekonomiku rezervēs.
To apliecina arī jaunākā World Gold Council Centrālo banku aptauja. Tajā 95% aptaujāto centrālo banku norādījušas, ka tuvāko 12 mēnešu laikā pasaules centrālo banku zelta rezerves, visticamāk, turpinās pieaugt. Savukārt 43% atzīst, ka plāno palielināt arī savas valsts zelta rezerves. Tas ir augstākais rādītājs kopš šīs aptaujas veikšanas sākuma.
Šī tendence nav redzama tikai statistikā. To apliecina arī valstu rīcība.
Amerikas Savienotās Valstis joprojām glabā vairāk nekā 8 100 tonnas zelta, Vācija – vairāk nekā 3 300 tonnas, bet Itālija un Francija – vairāk nekā 2 400 tonnu katra. Lai arī šo valstu ekonomikas, politiskās sistēmas un finanšu politika būtiski atšķiras, attieksme pret zelta rezervēm gadu desmitiem saglabājusies pārsteidzoši līdzīga.
Pēdējos gados īpašu uzmanību piesaistījusi Polija. Valsts centrālā banka mērķtiecīgi palielinājusi zelta rezerves līdz aptuveni 550 tonnām, kļūstot par vienu no aktīvākajām zelta pircējām pasaulē. Polijas Nacionālās bankas prezidents Adams Glapiņskis vairākkārt uzsvēris, ka mērķis ir panākt, lai zelts veidotu aptuveni 20% no valsts starptautiskajām rezervēm.
Taču pēdējo gadu laikā ir notikusi vēl viena interesanta pārmaiņa.
Ja agrāk galvenais jautājums bija cik daudz zelta iegādāties, tad šobrīd arvien biežāk tiek uzdots arī cits – kur šo zeltu glabāt.
Indija pēdējo gadu laikā pārvedusi ievērojamu daļu savu zelta rezervju no Londonas uz vietējām glabātavām. Vācijā un Itālijā atkal aktualizējušās diskusijas par daļas rezervju pārvešanu no ārvalstīm uz savas valsts teritoriju, savukārt Polija jau iepriekš daļu savu rezervju pārveda uz Varšavu. Analītiķi šo tendenci saista ar pieaugošo ģeopolitisko nenoteiktību un vēlmi nodrošināt lielāku kontroli pār stratēģiski svarīgiem aktīviem.
Interesanti, ka līdzīgas pārmaiņas vērojamas arī privāto investoru vidū.
Šā gada sākumā Swedbank Private Banking veiktajā klientu aptaujā 12% respondentu norādīja, ka 2026. gadā plāno ieguldīt zeltā. Arī starptautiskie aktīvu pārvaldītāji un privātbankas arvien biežāk runā nevis par atteikšanos no tradicionālajiem ieguldījumiem, bet par pārdomātāku portfeļu diversifikāciju. Arvien biežāk diskusija nav par to, vai portfelī nepieciešams zelts, bet gan par to, kādai lomai tam būtu jābūt ilgtermiņa ieguldījumu stratēģijā.
Pašlaik aktuāls
Šīs pārmaiņas labi raksturo arī Eiropas Centrālās bankas secinājumi. ECB norāda, ka centrālo banku pieprasījums pēc zelta saglabājas vēsturiski augsts un arvien biežāk tiek saistīts ar rezervju diversifikāciju, ģeopolitisko risku mazināšanu un finanšu sistēmas noturības stiprināšanu.
Tas nenozīmē, ka zelts vienmēr būs ienesīgākais aktīvs vai ka tas ir vienīgais risinājums. Taču pasaules lielāko ekonomiku rīcība ļauj izdarīt vienu secinājumu – laikā, kad finanšu tirgi ik dienu reaģē uz jaunumiem, centrālās bankas turpina pieņemt lēmumus, domājot nevis par nākamo ceturksni, bet par nākamo desmitgadi.
Varbūt tieši tā ir galvenā atziņa. Ilgtermiņa finanšu drošība reti balstās uz mēģinājumu paredzēt nākamo tirgus kustību. Tā daudz biežāk balstās uz pārdomātu rezervju un aktīvu diversifikāciju.
Saistītie raksti
Lai investētu nekustamajā īpašumā, nav obligāti jāpērk dzīvoklis pašam. Izmantojot “Hepsor“ obligācijas, investori var ieguldīt līdzekļus attīstības projektos Igaunijā un Latvijā un gūt peļņu 9,5% gada procentu apmērā.
Visvairāk lasīts
4
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu
