- OMX Baltic−0,16%311,75
- OMX Riga0,06%903,78
- OMX Tallinn−0,01%2 086,84
- OMX Vilnius−0,13%1 355,74
- S&P 500−1,04%6 705,15
- DOW 30−1,17%46 863,69
- Nasdaq −1,28%22 425,72
- FTSE 100−0,55%10 296,78
- Nikkei 225−1,04%54 452,96
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,87
- GBP/EUR0,00%1,16
- EUR/RUB0,00%91,72
- OMX Baltic−0,16%311,75
- OMX Riga0,06%903,78
- OMX Tallinn−0,01%2 086,84
- OMX Vilnius−0,13%1 355,74
- S&P 500−1,04%6 705,15
- DOW 30−1,17%46 863,69
- Nasdaq −1,28%22 425,72
- FTSE 100−0,55%10 296,78
- Nikkei 225−1,04%54 452,96
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,87
- GBP/EUR0,00%1,16
- EUR/RUB0,00%91,72
Eksports uz ASV samazinājies par 60%; imports pieaudzis
2026. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,32 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 7,5 % mazāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 6,6 %, bet importa vērtība par 8,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 3,9 %, bet importa – samazinājās par 5,7 %. Janvārī Latvija eksportēja preces 1,58 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,75 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā pieaugot no 47,0 % līdz 47,4 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2026. gada janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 4,7 % mazāka, bet importa – par 5,7 %. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 1,7 %, bet importa – par 1,8 %.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada janvāri:
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports lielāks par 11,7 milj. eiro jeb 14,1 %;
- minerālproduktu eksports mazāks par 34 milj. eiro jeb 15,3 %;
- augu valsts produktu eksports mazāks par 26 milj. eiro jeb 21,5 %;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports mazāks par 13,6 milj. eiro jeb 10,2 %;
- tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksports mazāks par 10,8 milj. eiro jeb 22,1 %.
Svarīgākās izmaiņas importā 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada janvāri:
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 15,1 milj. eiro jeb 3,9 %;
- parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 46,6 milj. eiro jeb 31,6 %;
- minerālproduktu imports mazāks par 43,9 milj. eiro jeb 16,4 %;
- plastmasas, kaučuka un to izstrādājumu imports mazāks par 19,9 milj. eiro jeb 21,3 %;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports mazāks par 19,4 milj. eiro jeb 9,3 %.
Janvārī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (20 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (12,5 %), Vācija (7,3 %) un Zviedrija (5,9 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (20,4 % no importa kopapjoma), Vācija (10,5 %), Polija (10,4 %) un Igaunija (10 %).
Eksports uz Amerikas Savienotajām Valstīm 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada janvāri, samazinājās par 59,8 % un bija 20,2 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja koka un tā izstrādājumu; kokogles eksporta kritums par 13,9 milj. eiro jeb 85,2 %. Imports no Amerikas Savienotajām Valstīm pieauga par 73,7 % un bija 34 milj. eiro. Importa pieaugumu visvairāk ietekmēja minerālproduktu importa kāpums par 11,2 milj. eiro.
Sauszemes transporta līdzekļu, to daļu eksporta kāpumu 2026. gada janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri visvairāk ietekmēja transportlīdzekļu 10 vai vairāk cilvēku pārvadāšanai eksporta pieaugums par 5,6 milj. eiro. Savukārt graudaugu produktu eksporta samazinājumu visvairāk ietekmēja kviešu, kviešu un rudzu maisījuma eksporta kritums par 20,2 milj. eiro jeb 33,8 %.
Mehānismu un mehānisko ierīču importa kāpumu 2026. gada janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri visvairāk ietekmēja turboreaktīvo dzinēju importa pieaugums par 10 milj. eiro. Savukārt dzelzs un tērauda importa samazinājumu visvairāk ietekmēja pārstrādes čuguna un spoguļčuguna importa samazinājums par 28,8 milj. eiro.
2026. gada janvārī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 109 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 57 valstīm.
2026. gada janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā pieauga par 9,4 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 0,4 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 0,6 procentpunktiem, bet importā par 2,2 procentpunktiem.
Pašlaik aktuāls
2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada janvāri, eksports uz Krievijas Federāciju samazinājās par 18,5 % un veidoja 63,2 milj. eiro. Samazinājumu visvairāk ietekmējatekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu eksporta kritums par 41,0 % jeb 6,8 milj. eiro. Imports 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada janvāri, no Krievijas Federācijas samazinājās par 91,3 % un veidoja 3,3 milj. eiro. Importa kritumu galvenokārt ietekmēja metālu un to izstrādājumu importa samazinājums par 29 milj. eiro jeb 99,3 %.
2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada janvāri, eksports uz Ukrainu samazinājās par 18,0 % un bija 23,5 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu un plastmasas, kaučuka un to izstrādājumu eksporta kritums attiecīgi par 43,2 % un 34,8 %. Imports no Ukrainas samazinājās par 35,1 % un bija 14,2 milj. eiro. Importa samazinājumu galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa kritums par 6,7 milj. eiro jeb 87,4 %.
2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada janvāri, eksports uz Baltkrieviju pieauga par 41,6 % un bija 6,3 milj. eiro. Pieaugumu galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta pieaugums par 1 milj. eiro. Imports no Baltkrievijas samazinājās par 77,2 % un bija 1,9 milj. eiro. Importa samazinājumu no Baltkrievijas visvairāk ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa kritums par 5,7 milj. eiro.
Saistītie raksti
Lai gan pamata uzmanība investora Andra ieguldījumu portfelī ir pievērsta akcijām un indeksu fondiem, viens no investora Andra portfeļa ieguldījumiem ir arī uzņēmumu aizdevumu platformā Capitalia. Šis ieguldījums neuzkrītoši, bet pastāvīgi un pasīvi ir pelnījis 10% gadā, pierādot, ka disciplinēta ieguldīšana mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aizdevumos Baltijā spēj ģenerēt stabilu ienesīgumu, kas ievērojami pārsniedz mūsu reģiona obligāciju tirgus rādītājus. Šis ir īss apskats par to, kā investoram Andrim ir veicies ar ieguldījumiem Capitalia platformā.
Visvairāk lasīts
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu
