Venecuēlas notikumi naftas tirgū: kurš no tā iegūs un kas sagaida Latviju?

ASV operācija Venecuēlā kļuva par pirmo šī gada nozīmīgo ģeopolitisko satricinājumu. Tās rezultātā pieauga ASV lielo naftas kompāniju akciju vērtība, kā arī ģeopolitisko neskaidrību apstākļos atsevišķi investori kā allaž meklējuši patvērumu, iegādājoties zeltu un kriptovalūtas. Naftas tirgus kopumā reaģēja negaidīti mierīgi – degvielas cenas nevis krita, bet pat nedaudz pieauga, un patieso ietekmi vērosim ilgtermiņā.

Venecuēlai ir pasaulē lielākās oficiāli apstiprinātās naftas rezerves– apmēram 303 miljardi barelu, tādēļ formāli tā ir svarīgs spēlētājs globālajā naftas tirgū. Tomēr finanšu tirgus reakcija atgādina, ka ar rezervju apjomu vien nepietiek. Pēc varas maiņas tika gaidīts naftas cenu kritums, pēc sankciju atcelšanas ātri appludinot ASV ar Venecuēlas naftu. Taču realitāte bija pretēja– pirmdienas vakarā naftas cena pieauga gandrīz par 1 %.

Jāpiemin, ka šādas militāras operācijas vai negaidītas varas maiņas parasti palielina nenoteiktību globālajā ekonomikā. Investori un uzņēmēji šādos brīžos kļūst piesardzīgāki, samazinās patēriņš, tirgos pieaug svārstības. Šāda militārā rīcība kopumā pasliktina iedzīvotāju ekonomisko noskaņojumu.

Nenoteiktība liek kapitālam plūst uz drošākiem aktīviem, kas tradicionāli tiek uzskatīti par patvērumu krīzes laikā, piemēram, dārgmetāliem. Vērojams, ka kopš pirmdienas atkal pieaugušas zelta cenas. Līdzīgi pieaug interese par alternatīviem aktīviem, piemēram, kriptovalūtām, lai gan to reakcija, kā ierasts, ir svārstīgāka. Tas apliecina, ka nenoteiktība vienlaikus rada gan riskus, gan iespējas tiem, kas meklē drošību vai alternatīvu peļņu.