Energoresursu cenas kā galvenais risks

To uzsvērusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, vērtējot situācijas ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

“Ja konflikts būs īstermiņa, ietekme galvenokārt izpaudīsies cenu svārstībās. Ja tas ieilgs, jārēķinās ar noturīgi augstākiem energoresursu cenu līmeņiem, kas ietekmēs gan inflāciju, gan uzņēmumu konkurētspēju. Ietekme jau šobrīd jūtama arī uz transporta pārvadājumiem un piegāžu ķēdēm, kā arī finanšu tirgu svārstībām. Šobrīd viss ir atkarīgs no konflikta ilguma un turpmākas eskalācijas. Šajā kontekstā steidzamākā prioritāte ir mūsu valstspiederīgo droša evakuācija no kara skartajiem reģioniem,” norāda komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.

Konflikts izcēlās 28.februārī, un tā dēļ apturēta vairāku nozīmīgu naftas un gāzes ieguves objektu darbība, kā arī ierobežota kustība Hormuza jūras šaurumā. Sēdē vairākkārt tika uzsvērts, ka stabilitāte Tuvo Austrumu reģionā ir globālās drošības jautājums, bet ekonomiskā ietekme būs atkarīga no situācijas attīstības.

Lai gan vērojams cenu spiediens, tiešie apgādes drošuma riski Latvijai šobrīd ir salīdzinoši mazi, informēja Klimata un enerģētikas ministrija. Degvielas cena šobrīd pieaugusi vidēji par 3,2 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo piektdienu. Ja konflikts ieilgs, lielāki riski varētu skart dīzeļdegvielu un aviācijas degvielu.

Ekonomikas ministrija uzsvēra, ka iespējams arī inflācijas pieaugums un Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmes palēnināšanās, kas savukārt varētu ietekmēt Latvijas eksportu. Tiek lēsts, ka degvielas un dabasgāzes cenu kāpums inflāciju varētu palielināt par 0,3 līdz 0,8 procentpunktiem, savukārt piesardzīgāks patēriņš un vājāks eksports varētu samazināt iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 0,2 līdz 0,4 procentpunktiem.

Īpaša uzmanība pievērsta Hormuza jūras šauruma slēgšanai, caur kuru notiek būtiska daļa globālās naftas un gāzes tirdzniecības. Latvijas Bankas pārstāvji prognozēja, ka būtiskākā ietekme varētu būt uz dabasgāzes cenām, kā arī finanšu tirgiem un procentu likmēm.

Savukārt AS “Latvenergo” informēja, ka elektroenerģijas cenas pēdējās divās nedēļās ir samazinājušās līdz decembra līmenim. Tuvākajos mēnešos cenu stabilitāti varētu veicināt ūdens līmeņa paaugstināšanās Daugavas HES kaskādē un atjaunīgās enerģijas īpatsvara pieaugums vasaras periodā. Uzņēmums turpina ieguldīt atjaunīgās enerģijas infrastruktūrā, mazinot atkarību no gāzes cenu svārstībām.

Tāpat situācija Tuvo Austrumu reģionā gaisa telpā ir mainīga – patlaban tā ir pilnībā vai daļēji slēgta. Ārlietu ministrija aicinājusi valstspiederīgos konfliktu skartajā reģionā reģistrēties Konsulārajā reģistrā. Patlaban ir reģistrējušies ap 700 Latvijas valstspiederīgo, lielākoties Apvienotajos Arābu Emirātos. Tiek vērtētas arī iespējas organizēt repatriācijas reisus.

Noslēgumā deputāti aicināja atbildīgās institūcijas būt gatavām operatīvi reaģēt uz izmaiņām un sagatavot rīcības plānus dažādiem attīstības scenārijiem, tostarp gadījumam, ja konflikts ieilgst. Komisija turpinās sekot līdzi aktuālajiem notikumiem un situācijas eskalācijas gadījumā atgriezīsies pie šī jautājuma izskatīšanas, uzsver komisijas priekšsēdētājs.