Finanšu nozares dialogs ar maziem un vidējiem uzņēmumiem par finansējuma pieejamību

FNA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, “SEB bankas” valdes loceklis Ints Krasts uzsvēra: “Latvijas uzņēmumi ir labi kapitalizēti un esam spēcīgās pozīcijās, lai uzņēmumu kreditēšana turpinātu veiksmīgi attīstīties.”

FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps uzsvēra cieša un regulāra dialoga nozīmi ar uzņēmēju organizācijām un to biedriem, akcentējot nepieciešamību atklāti un konstruktīvi runāt gan par finansējuma piesaistes problēmām, gan par iespējām.

Semināra dalībnieki tika iepazīstināti ar kreditēšanas tirgus aktualitātēm aizvadītajā gadā. Neraugoties uz bankām piemēroto Solidaritātes iemaksu, uzņēmumu kreditēšanas pieaugums, saskaņā ar ECB decembra datiem, 2025. gadā bija augsts, sasniedzot 14,6%. Tas ir otrs straujākais kreditēšanas pieaugums eirozonā, apliecinot uzņēmumu investīciju aktivitāti un to atbalstošā finansējuma pieejamību.

Finanšu nozares pārstāvji prezentēja aktuālos datus par uzņēmumu kredītu pieteikumu izskatīšanas rezultātiem un biežākajiem atteikumu iemesliem. Analīze apliecina, ka finansējuma pieejamība joprojām ir būtiski saistīta ar uzņēmumu lielumu un finanšu kapacitāti. Uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 1 milj. eiro 2025. gada 4. ceturksnī ir tikuši apstiprināti 87% no kredītu pieteikumiem, kamēr uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir zem 1 milj. eiro, šis īpatsvars ir 50%.

AS “Kredītinformācijas birojs” valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis semināra dalībniekus iepazīstināja ar kredītus saņēmušo mazo un vidējo uzņēmumu riska profilu. Saskaņā ar Kredītinformācijas biroja vērtējumu, paaugstināts kredītrisks (saistību neizpildes varbūtība virs 3%) ir vairāk nekā 18% no 2025. gada laikā kredītus saņēmušo uzņēmumu. Šie dati liecina, ka bankas neizvairās no riska, kreditējot uzņēmumus.

Semināra dalībnieki ar interesi iepazinās ar apkopoto informāciju par kreditēšanas situāciju reģionos. Kreditēšanas aktivitāte ir cieši saistīta ar uzņēmējdarbības apjomu un finanšu rādītājiem konkrētajā reģionā: izsniegto kredītu attiecība pret uzņēmumu peļņas rādītāju (EBITDA) ir praktiski identiska Rīgā (0,9), Kurzemē (1,0), Zemgalē (1,5), Vidzemē (1,3) un Latgalē (1,0). Rādītāji apliecina, ka finansējuma pieejamība nav strukturāli ierobežota reģionālā griezumā, bet ir atkarīga no uzņēmumu ekonomiskās aktivitātes reģionos.

FNA Kreditēšanas komitejas pārstāvji iepazīstināja ar šī gada februārī veikto SKDS aptauju, kurā par finansējuma piesaisti tika aptaujāti 406 mazie un vidējie uzņēmumi. Aptaujas rezultāti rāda, ka pēc uzņēmēju domām Latvijā nepastāv sistēmiska finansējuma nepieejamība. Vairāk nekā pusei aptaujāto uzņēmumu, kuriem ir finanšu saistības bankā, nav bijis finansējuma atteikumu no bankas puses (58%). Šo secinājumu apstiprina arī Eiropas Investīciju Bankas 2025. gadā veiktā aptauja, kurā to Latvijas uzņēmumu īpatsvars, kuri sevi uzskata par finansiāli ierobežotiem, ir sarucis līdz 9% (ES vidējais rādītājs 6%). Tāpat SKDS aptauja parādīja, ka 74% uzņēmumu ar aktīvām finanšu saistībām nodrošinājums nav bijis šķērslis finansējuma saņemšanai. Savukārt izšķirošais faktors finansētāja izvēlē ir procentu likme – to kā būtiskāko kritēriju minējuši 85% mazo un vidējo uzņēmumu. Tai seko nodrošinājuma prasības un nosacījumu skaidrība (52%). Zīmīgi, ka refinansēšanās komisijas maksa neiekļuva finansējuma izvēles svarīgāko faktoru desmitniekā: to kā svarīgu norādīja tikai 6% aptaujāto uzņēmēju.

Vairāki semināra dalībnieku jautājumi tika adresēti “Attīstības finanšu institūcijas Altum” valdes loceklim Jēkabam Krieviņam par institūcijas lomu un atbalsta iespējām finansējuma piesaistē.

Diskusijas noslēgumā FNA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, SIA “Citadele Leasing” valdes priekšsēdētājs Ģirts Glāzers aicināja uzņēmējus aktīvāk uzrunāt bankas par finansējuma piesaisti savu uzņēmumu attīstībai: “Bankas ir labs sparinga partneris, lai saprastu, kurā virzienā uzņēmumam strādāt, lai sagatavotos jaunam finansējuma pieprasījumam.”