Katram laikam ir savas tradīcijas un ieradumi, arī finanšu jomā. Nu, piemēram, bija taču vēsturē pat laiki, kad nauda tika krāta zeķē, taču kas ir modē šobrīd? Kur naudu iegulda gudri uzņēmēji? Par to uz sarunu aicinājām Sabīni Veicu – Bigbank uzņēmumu norēķinu un uzkrājumu pakalpojumu komandas vadītāju.
Vai varam teikt, ka šobrīd modē ir naudas turēšana krājkontā?
Pilnīgi noteikti! Pēdējos gados par šo tēmu runā ļoti daudz, un man šķiet, ka cilvēki, kuri vispār domā par noguldīšanu un uzkrājumiem, noteikti zina un izmanto krājkonta sniegtās iespējas. Tas ir ļoti pareizi gan privātā, gan biznesa līmenī. Un, ja kāds vēl neizmanto krājkontu, tad šodien ir īstais brīdis, kad to sākt. Varētu pat teikt, ka īstais brīdis bija vakar, bet nākamais labākais ir tieši tagad.
Domājot par jebkuriem ieguldījumiem, viens no galvenajiem jautājumiem parasti ir par drošību. Cik drošs ir krājkonts?
Raksts turpinās pēc reklāmas
Mūsu bankas piedāvātais krājkonts ir nodrošināts ar Igaunijas garantijas fondu līdz 100 000 eiro apmērā, ieskaitot uzkrātos procentus. Līdz ar to nauda ir drošībā. Nereti mūsu klienti norāda, ka nauda ir pasargāta arī no pašiem, ja tā var teikt. Krājkonts nav piesaistīts bankas kartei, naudu no tā nevar nejauši iztērēt, lai to izņemtu no konta, ir jāveic konkrētas darbības, līdz ar to pat krāpnieki šai naudai īsti nevar piekļūt.
Jūs ikdienā konsultējat klientus par ieguldījumiem, sakiet, kā mainās viņu uzdotie jautājumi? Vai jūtams, ka sabiedrība kļūst arvien zinošāka?
Šis gads mūsu bankā kopumā ir iesācies ļoti veiksmīgi - noguldījumu apjoms būtiski pieaug, arī tas apliecina, ka izpratne palielinās. Kopumā gan viss ir atkarīgs no katra cilvēka individuāli. Daudziem ir iepriekšēja noguldījumu pieredze, līdz ar to viņi uzdod jau padziļinātus jautājumus, bet ir arī tādi, kuriem ir jāskaidro, ko vispār nozīmē noguldīt.
Vēl pamanu, ka jaunieši ir gatavāki ieguldīt un pat riskēt, savukārt, vecāko paaudžu cilvēki reizēm ir apdomīgāki.
Ko jūs konsultācijās sakāt, kāpēc klientiem ir vērts atvērt krājkontu tieši Bigbank?
Latvijā nav tāda precīza rīka, kas ļautu salīdzināt procentu likmes noguldījumiem dažādās bankās, zinu, ka Igaunijā šāds rīks ir, un saskaņā ar to Bigbank ir vienas no izdevīgākajām procentu likmēm tirgū. Domāju, ka arī Latvijā esam starp labākajiem. Vēl pozitīvi, ka procentu peļņa tiek aprēķināta katru dienu, un konta līdzekļiem var piekļūt jebkurā brīdī, nezaudējot uzkrātos procentus. Bigbank krājkonta atvēršana ir vienkārša, un to var izdarīt tiešsaistē dažu minūšu laikā, kā arī konta pārvaldība ir pieejama caur viedierīci.
Daudz runājam par inflācijas ietekmi uz mūsu līdzekļiem, droši vien krājkonts ir viens no veidiem, kā inflācijas ietekmi mazināt, vai ne?
Uzreiz gan jāsaka, ka es inflāciju neuzskatu par kaut ko negatīvu – tas ir rādītājs, kas apliecina, ka valsts attīstās, konkurē ar citām valstīm. Bet kopumā, protams, šis ir veids, kā inflācijas ietekmi samazināt, jo brīvie līdzekļi nevis vienkārši stāv kontā, bet pelna vairāk naudas.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Latvijā daudzi uzņēmumi jūt sezonalitātes ietekmi, piemēram, lauksaimnieki pārdod graudus, saņem salīdzinoši daudz naudas, no kā pēc tam dzīvo teju visu gadu. Vai arī te talkā nāk krājkonts?
Protams! Ienākumu gūšanas laikā naudu var ielikt krājkontā, vēlāk, kad rodas nepieciešamība, pamazām ņemt līdzekļus ārā. Līdz ar to nauda, ko vajadzēs, iespējams, vien pēc pusgada, pa šo laiku jau strādās. Nav jēgas naudu vienkārši turēt norēķinu kontā. Vienlaikus krājkontā ielikta nauda arī disciplinē, jo tā nav tik viegli pieejama.
Kā drošības spilvens.
Jā, tieši tā! Nauda ir, tā vairojas, bet vienlaikus tomēr arī nenonāk ikdienas apritē, ja vien to nenolemjam izņemt.
Mēs sarunas sākumā minējām, ka krāt zeķē ir vecmodīgi, bet izmantot krājkontu – moderni. Kas sekos tālāk?
Domāju, ka kaut kas vēl labāks par krājkontu tuvākajā nākotnē diezin vai tiks izgudrots. Mūsu banka šobrīd aktīvi strādā pie krājkonta popularizēšanas tieši uzņēmumiem, tādējādi cenšamies arvien paplašināt un pilnveidot piedāvājumu, lai tas mūsu klientiem būtu maksimāli pieejams.
Bet cilvēku paradumus nemaz nav tik viegli mainīt. Runājot analoģijās, kādam, kurš nemitīgi izvēlas braukt ar kādas vienas konkrētas markas automašīnu, būs pagrūti iestāstīt, ka arī citas ir labas automašīnas, taču jebkurā jomā ir jāpamēģina dažādi risinājumi, lai varētu teikt, ka izvēlēts ir patiešām labākais un piemērotākais.
Nobeigumā padalieties, kā jūs pati plānojat savas finanses, kādus knifus izmantojat, lai ieguldītu un uzkrātu?
Es sevi disciplinēju, plānojot izdevumus nevis visam mēnesim, bet pa nedēļām. Saņemot algu, es to ielieku krājkontā, bet katru nedēļu pārskaitu uz norēķinu kontu, lai vieglāk saprastu, cik varu tērēt. Tas ir vienkāršāk nekā censties izplānot visu mēnesi, un tā man ir vieglāk arī ko ietaupīt.
Paralēli arī investēju, tiesa gan, pagaidām vēl ne akciju tirgos, bet fondos. Man ir mīļš teiciens, ka naudai ir jāļauj pelnīt vairāk naudas. To cenšos ievērot arī savā ikdienā un skaidrot mūsu klientiem.
Interesē šī tēma? Sāc sekot šiem atslēgas vārdiem un saņem paziņojumus, kad ir pieejams jauns saturs!
Saistītie raksti
Lai gan pamata uzmanība investora Andra ieguldījumu portfelī ir pievērsta akcijām un indeksu fondiem, viens no
investora Andra portfeļa ieguldījumiem ir arī uzņēmumu aizdevumu platformā Capitalia. Šis ieguldījums neuzkrītoši, bet pastāvīgi un pasīvi ir pelnījis 10% gadā, pierādot, ka disciplinēta ieguldīšana mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aizdevumos Baltijā spēj ģenerēt stabilu ienesīgumu, kas ievērojami pārsniedz mūsu reģiona obligāciju tirgus rādītājus. Šis ir īss apskats par to, kā investoram Andrim ir veicies ar ieguldījumiem Capitalia platformā.