Daļēji piepildītu cerību laiks darba tirgū

Vairāki svarīgi darba tirgus rādītāji 3. ceturksnī ir ievērojami uzlabojušies. Vissvarīgākais - par 12 tūkstošiem ir palielinājies strādājošo skaits. Tas ir sasniedzis 892 tūkstošus cilvēku, kas ir lielākais skaits kopš 2022. gada 3. ceturkšņa. Tas nozīmē, ka demogrāfija darba tirgū ne vienmēr ir nolemtība, vismaz kādu laiku. Spriežot pēc Baltijas un Ziemeļeiropas reģiona nodarbinātības līderu snieguma, šis "vismaz kādu laiku" vēl var turpināties. Nodarbinātības līmenis 15-74 gadu veco kopskaitā sasniedzis 65,2%, vēl nedaudz atpaliekot no pirmspandēmijas augstākā punkta 2019. gada 3. ceturksnī jeb 65,6%.

Salīdzinājumā ar laiku pirms gada ir ievērojami, par 15,2 tūkstošiem, pieaudzis ekonomiski aktīvo cilvēku skaits. Tam var būt divi izskaidrojumi. Ekonomikas izaugsme palielina cerības atrast darbu, savukārt algu pieaugums padara darba uzsākšanu pievilcīgāku. Par spīti ievērojamai inflācijai, reālās algas Latvijā aug. Šī procesa spoguļattēls - ekonomiski neaktīvo skaits ir samazinājies par 4%.

Vienlaikus ir nedaudz pieaudzis darbaspēka apsekojuma aptaujās izmērītais darba meklētāju īpatsvars - no 6,7% pirms gada līdz 6,9% šogad. Šo skaitli var interpretēt divos veidos. Viens - cerības uz darba atrašanu pieaugušas, bet uzņēmumi nav spējuši visas šīs cerības piepildīt. Otrs izskaidrojums - privātmāju būves aktivizēšanās dod iespēju vairāk iespēju strādāt nereģistrēti, par taisnīgu atlīdzību palīdzot cilvēkiem, kas to dara "pašu spēkiem". Otrajai versijai par labu liecina tas, ka reģistrētais bezdarbs kopš septembra ir nepieredzēti zemā līmenī. Reģistrētais bezdarbs jau divos "ne-Rīgas" reģionos ir ļoti tuvs četriem procentiem, tā ir Vidzeme (4,2%) un Zemgale (4,3%). Interesanti, ka arī jau iepriekš publicētie uz aptaujām balstītie mēnešu darba meklētāju īpatsvara dati rāda nelielu bezdarba samazinājumu. Tajos vidējais līmenis jūlijā - septembrī bija 6,4% salīdzinājumā ar 6,7% pirms gada.

Arī ekonomiskā situācija kopumā noteikti nav bezdarba pieaugumu veicinoša. 3. ceturkšņa IKP dati vēl tikai būs, bet jau pieejamie detalizētie dati liecina, ka vairākumā nozaru varētu būt bijis pieaugums, izņemot lauksaimniecību un mežsaimniecību, iespējams, arī transportu, izglītību un medicīnu, kur tas tūlītēji neietekmēs strādājošo skaitu.

Nav pieejami 3. ceturkšņa dati par nodarbinātību nozarēs, bet 2. ceturkšņa dati rāda, ka aizņemto darba vietu skaits auga. Pavisam bija kāpums par 0,2% jeb 1553 darbavietas. Tas nav daudz, nelielajā izmitināšanas un ēdināšanas nozarē vien pieaugums ir lielāks (2207), tāpat arī kritums transportā (-2795 darbavietas) un tirdzniecībā (-2087) darbavietas. Arī celtniecībā izmaiņas (+1604) ir lielākas. Samazinājums ir lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (-1,3%), apstrādes rūpniecībā (-0,9%).

Šajos datos ir nojaušami izmaiņu iemesli. Dabas resursu nozarēm šogad kaitēja laika apstākļi. Savukārt lielo darbavietu samazinājumu šogad augošajā tirdzniecībā, ko galvenokārt virza mazumtirdzniecība (-1583) acīmredzot nosaka pašapkalpošanās kasu izplatīšanās. Savukārt transporta nozari turpina ietekmēt tranzīta apjomu samazināšanās. Lai arī tā faktiski jau ir beigusies, bet uzņēmumi turpina pielāgoties jaunajai situācijai. Par celtniecību viss skaidrs, te gan darbojas ES fondu cikls, gan likmju krituma un ienākumu pieauguma ietekme uz mājokļu tirgu. Rūpniecības dati rada iespaidu, ka uzņēmumu personāla politikā atspoguļojas pērnā gada slikto rezultātu ietekme uz metālapstrādi (-609) un minerālu izstrādājumu ražošanu (-470), tātad tas ir atpakaļskata spogulis.

Kopumā labāk 2.ceturksnī darbavietu skaits auga pakalpojumos, samazinājās preču nozarēs, kas atbilst kopējai makro ainai šī gada sākumā. Sagaidāms, ka līdz ar rūpniecības un celtniecības tālāku aktivizēšanos tās aktīvāk cīnīsies par savu vietu zem darba tirgus saules.