Naftas un gāzes cenu kāpums cels inflāciju Latvijā

Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, inflācija februārī pieauga par 0,2% pret janvāri. Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, cenu pieaugums bija mērenāks nekā iepriekš, proti, 2,3%.

Mēneša laikā visbūtiskākais pieaugums tika reģistrēts transporta sadaļā, dīzeļdegvielas cenai augot par 3,8% un benzīnam sadārdzinoties par 2,8%. Kopējo inflāciju ietekmēja arī kāpums precēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar atpūtu, sportu un kultūru, tabakai un alkoholam, kā arī cietajam kurināmajam. Savukārt nozīmīgākais cenu kritums, par 0,6% mēneša laikā, bija vērojams pārtikas produktiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Karš Tuvajos Austrumos ir teju apstādinājis satiksmi Hormuza šaurumā, caur kuru parasti plūst aptuveni piektā daļa pasaules naftas un piektā daļa pasaules gāzes tranzīta. Irānas uzbrukumu dēļ Persijas līča valstis ir bijušas spiestas samazināt naftas izlaidi apmērā, kas atbilst aptuveni 6% no pasaules piedāvājuma, savukārt pasaules vadošā sašķidrinātās dabasgāzes eksportētāja Katara ir būtiski ierobežojusi sašķidrinātās gāzes ražošanu, kas atbilst aptuveni 20% no pasaules piedāvājuma, turklāt nav skaidrs, cik daudz laika prasīs ražošanas atjaunošana, pat ja militārais konflikts Tuvajos Austrumos norimtu. Šo notikumu ietekmē kopš februāra beigām Brent naftas cena ir augusi par vairāk nekā 20%, pārsniedzot 90 ASV dolārus par barelu, savukārt gāzes cena Nīderlandes TTF biržā ir pakāpusies par teju 80%, pārsniedzot 50 eiro par megavatstundu. Abos gadījumos gan cenu līmeņi vēl būtiski atpaliek no tiem augstumiem, ko novērojām 2022. gadā. ASV prezidenta izteikumi, ka uzbrukumi Irānai varētu drīzumā beigties, ir likuši tirgiem nedaudz atslābt, bet pagaidām skaidrs plāns, kā karu izbeigt, nav redzams.