Naftas un gāzes cenu kāpums cels inflāciju Latvijā

Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, inflācija februārī pieauga par 0,2% pret janvāri. Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējā gada februāri, cenu pieaugums bija mērenāks nekā iepriekš, proti, 2,3%.

Mēneša laikā visbūtiskākais pieaugums tika reģistrēts transporta sadaļā, dīzeļdegvielas cenai augot par 3,8% un benzīnam sadārdzinoties par 2,8%. Kopējo inflāciju ietekmēja arī kāpums precēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar atpūtu, sportu un kultūru, tabakai un alkoholam, kā arī cietajam kurināmajam. Savukārt nozīmīgākais cenu kritums, par 0,6% mēneša laikā, bija vērojams pārtikas produktiem un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Karš Tuvajos Austrumos ir teju apstādinājis satiksmi Hormuza šaurumā, caur kuru parasti plūst aptuveni piektā daļa pasaules naftas un piektā daļa pasaules gāzes tranzīta. Irānas uzbrukumu dēļ Persijas līča valstis ir bijušas spiestas samazināt naftas izlaidi apmērā, kas atbilst aptuveni 6% no pasaules piedāvājuma, savukārt pasaules vadošā sašķidrinātās dabasgāzes eksportētāja Katara ir būtiski ierobežojusi sašķidrinātās gāzes ražošanu, kas atbilst aptuveni 20% no pasaules piedāvājuma, turklāt nav skaidrs, cik daudz laika prasīs ražošanas atjaunošana, pat ja militārais konflikts Tuvajos Austrumos norimtu. Šo notikumu ietekmē kopš februāra beigām Brent naftas cena ir augusi par vairāk nekā 20%, pārsniedzot 90 ASV dolārus par barelu, savukārt gāzes cena Nīderlandes TTF biržā ir pakāpusies par teju 80%, pārsniedzot 50 eiro par megavatstundu. Abos gadījumos gan cenu līmeņi vēl būtiski atpaliek no tiem augstumiem, ko novērojām 2022. gadā. ASV prezidenta izteikumi, ka uzbrukumi Irānai varētu drīzumā beigties, ir likuši tirgiem nedaudz atslābt, bet pagaidām skaidrs plāns, kā karu izbeigt, nav redzams.

Enerģijas cenu lēciens nozīmē arī augstākas transportēšanas izmaksas un dārgāku mēslojumu, ja tas ražots no dabasgāzes. Turklāt Persijas līča valstu lielā loma mēslojuma ražošanā var ierobežot tā pieejamību pasaulē. Šie faktori ar nobīdi laikā atspoguļosies globālo pārtikas cenu kāpumā.

Starptautiskais Valūtas fonds ir novērtējis, ka, piemēram, naftas cenai noturoties visu gadu par 10% augstākā līmenī nekā pirms konflikta, globālā inflācija pieaugtu par 0,4 procentpunktiem.

Globālo cenu kāpuma ietekme Latvijā šobrīd visvairāk novērojama degvielas tirgū. Marta sākumā cenas degvielas uzpildes stacijās strauji kāpa. Augstāku gāzes cenu dēļ iespējamas lielākas elektroenerģijas cenu svārstības. Dabasgāzes cenu celšanos ātrāk sajutīs mājsaimniecības un uzņēmumi, kas elektrību un gāzi pērk par biržas cenām. Ietekme būs plašāka gadījumā, ja konflikts ieilgs un gāzes krājumi, kas Inčukalna gāzes krātuvē šobrīd ir samērā zemā līmenī, nākamajai apkures sezonai būs jāveido par būtiski augstākām cenām.

Šobrīd nav iespējams atbildēt, cik lielu ietekmi uz Latvijas inflāciju un ekonomikas aktivitāti atstās Tuvo Austrumu konflikts. Tas būs atkarīgs no tā, cik ilgi konflikts turpināsies un cik plaši izvērtīsies. Ir skaidrs, ka jo ilgāk notiek karadarbība, jo nelabvēlīgāka ietekme un lielāki riski augstākai inflācijai un vājākai ekonomikas attīstībai.

Parasti centrālās bankas nereaģē uz piedāvājuma puses šokiem, kas īslaicīgi ceļ enerģētikas cenas, tomēr jo ilgāk enerģētikas cenas ir augstas, jo vairāk pieaug tā saukto otrreizējo efektu nozīme – enerģijas cenu kāpuma ietekmē sadārdzinās citu preču un pakalpojumu cenas. Ņemot vērā 2022. gada pieredzi, kad Eiropas Centrālajai bankai (ECB) tika pārmesta novēlota reakcija uz enerģijas cenu kāpuma ietekmi uz vidēja termiņa inflāciju, ECB šobrīd ir grūta uzdevuma priekšā. Tirgi jau šobrīd sāk iecenot iespējamu procentu likmju kāpumu gada otrajā pusē. Tai pat laikā ECB amatpersonas pauž, ka svarīgi ir nogaidīt, lai izvairītos no sasteigtiem lēmumiem.