Eirozonas un attīstības tirgu akcijas kāpj, ASV un Ķīna atpaliek

2026. gada februārī finanšu tirgos bija vērojamas būtiskas atšķirības starp reģioniem un aktīvu klasēm. Kamēr ASV akciju vērtība nedaudz samazinājās, eirozonas un attīstības tirgu akcijas uzrādīja strauju pieaugumu. Vienlaikus obligāciju tirgos dominēja pozitīvs sniegums, bet globālo ekonomiku ietekmēja gan inflācijas mazināšanās, gan politiski lēmumi ASV, tostarp izmaiņas tirdzniecības tarifos un iespējamās pārmaiņas Federālo rezervju vadībā.

2026. gada februārī finanšu tirgus sniegums starp reģioniem un aktīvu klasēm būtiski atšķīrās. ASV akciju vērtība samazinājās par 0.8 %, kamēr eirozonas un attīstības tirgu akcijas uzrādīja spēcīgus kāpumus attiecīgi 3.9 % un 5.5 % apmērā. Ķīnas akcijas krita par 5.6 %, izteikti atšķiroties no pārējā attīstības tirgu pozitīvā snieguma. Obligāciju tirgi kopumā uzrādīja pozitīvu sniegumu, kur ASV valsts obligācijas pieauga par 1.7 %, bet Vācijas obligācijas par 1.4 %. Investīciju reitinga obligācijas pārspēja augsta ienesīguma segmentu (+1.2 % pret +0.1 %). Līdzīgi mēnesis noslēdzās arī Eiropā, kur investīciju reitinga obligāciju 0.6 % cenas pieaugums pārspēja paaugstināta riska segmentu (+0.3 %). Attīstības tirgu obligāciju indeksa vērtība pieauga par 1.1 %, ko veicināja inflācijas spiediena mazināšanās un valūtu stabilizācija.

ASV makroekonomiskie dati februārī uzrādīja jauktu dinamiku. Nodarbinātības dati par janvāri uzrādīja 130 000 jaunu darbavietu, pārsniedzot prognozes. Bezdarba līmenis samazinājās līdz 4.3 %. Vienlaikus tika publicētas būtiskas iepriekšējo periodu datu korekcijas, samazinot 2024.–2025. gada nodarbinātības rādītājus par summāri gandrīz 900 000. Inflācija turpināja bremzēties, pietuvojoties 2.4 % atzīmei. Politiskajā līmenī būtisks notikums bija Kevina Varša nominēšana FRS vadītāja amatam, kurš pēc apstiprināšanas ASV Senātā aizstātu Džeromu Povelu. ASV ražošanas aktivitāte februārī saglabājās izaugsmes teritorijā septīto mēnesi pēc kārtas. Februārī arī tika paziņots, ka Augstākā tiesa atcēla lielāko daļu ASV valdības iepriekš noteikto importa tarifu. Tā vietā prezidents Tramps, izmantojot citu likumu, ieviesa jaunu pagaidu globālu importa tarifu, kas sākotnēji bija 10 %, bet tagad paaugstināts līdz 15% lielākajai daļai preču, kas tiek ievestas ASV.