Pensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli

Arī starptautiskā pieredze apliecina, ka pensijā pavadītais laiks ir ilgs. OECD valstīs sievietes pensijā vidēji pavada ap 23 gadiem, bet vīrieši ap 19 gadiem, lai gan rādītāji dažādās valstīs atšķiras, jo tos ietekmē gan noteiktais pensionēšanās vecums, gan iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums. Piemēram, Grieķijā sievietes pensijā pavada vidēji 28,4 gadus, bet vīrieši – 23 gadus.2

“Ja pensijā var nākties pavadīt līdz pat 20 gadiem, jautājums vairs nav par to, vai krāt, bet gan – vai uzkrājums būs pietiekams, lai šos gadus dzīvotu ar ierasto dzīves kvalitāti. Tāpēc ir svarīgi savlaicīgi sekot līdzi savam pensijas kapitālam un nepaļauties uz mītu, ka līdz pensijai “tāpat nenodzīvos”, bet izmantot katru iespēju palielināt uzkrājumu, piemēram, novirzīt prēmijas ilgtermiņa uzkrājumam, pārliecināties, ka iemaksas tiek veiktas regulāri un neatstāt uzkrājumu “bez uzmanības” gadiem ilgi,” norāda A. Krūmiņš.

Pasaulē jau šobrīd ir vairāk cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem, nekā bērnu līdz piecu gadu vecumam, secinājis World Economic Forum. Arvien mazāk strādājošo uztur pieaugošu pensionāru skaitu, tādēļ daudzviet cilvēkiem nākas strādāt ilgāk, nekā sākotnēji plānots. Arī Latvijā garāks mūža ilgums nozīmē lielāku slogu gados jaunākiem cilvēkiem, tāpēc uzkrājumu veidošana, tostarp pensiju 2. un 3. līmenī, ir īpaši nozīmīga.

Šī brīža pensiju 2. līmeņa 100 % akciju plānu vidējais gada ienesīgums pēdējos piecos gados sasniedz vidēji ap 9,3 % gadā. Akciju tirgus ienesīgums ilgtermiņā ir augstāks par parādzīmju ienesīgumu, tādēļ šādu ienesīgumu nevar attiecināt uz visiem pensiju plāniem sistēmā. Plānos ar konservatīvāku stratēģiju vidējais ilgtermiņa ienesīgums būs ievērojami zemāks par 9 %. Tas parāda, kāda ietekme ir līdzekļu ieguldīšanai riskantākajā ieguldījumu daļā – akcijās -, kas ir ieteicams aktīvajā darba vecumā esošajiem iedzīvotājiem.

Tieši tāpēc pensiju sistēmas dalībniekiem ir īpaši būtiski pārbaudīt, vai ir izvēlēts pareizais, vecumam atbilstošais pensiju plāns, lai pilnībā izmantotu finanšu tirgus dotās iespējas – uzņemties lielāku akciju tirgus risku jaunībā un attiecīgi konservatīvāku ieguldījumu stratēģiju, tuvojoties vecumdienām. Tikmēr pārvaldnieki no savas puses seko līdzi globālām tendencēm un iesaka pensiju sistēmas uzlabojumus, kas attiecas uz ieguldīšanas noteikumiem, kapitāla izmantošanas iespējām pensijas vecumā, kā arī citām lietām, kas uzlabotu dalībnieku finanšu situāciju vecumdienās.