Inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada atkal jaunus riskus

Pašlaik naftas un gāzes tirgos cenas galvenokārt atspoguļo risku par iespējamiem piegāžu traucējumiem caur Hormuza šaurumu, nevis faktisku naftas vai gāzes deficītu. Par to liecina 10. marta naftas un gāzes cenu kritums salīdzinājumā ar 9. martu, kas sekoja uzreiz pēc ASV prezidenta paziņojuma par to, ka karš Irāna lielā mērā ir beidzies. 10. martā Brent markas jēlnaftas cena svārstās zem 90 ASV dolāriem par barelu, lai gan vēl 9. marta rīta tirdzniecības sesijā tā pārsniedza 108 ASV dolārus par barelu. Tomēr tas joprojām ir par aptuveni 18 ASV dolāriem vairāk nekā Brent jēlnafta maksāja pirms militārā konflikta Irānā. Naftas cenu pieauguma ietekmi nevar nepamanīt Latvijas benzīntankos, kur palielinājusies benzīna un it īpaši dīzeļdegvielas cena pēdējo nedēļu laikā. Tas ir pirmais un pašreiz vienīgais negatīvais kanāls, kas ietekmē inflāciju Eiropā un Latvijā.

Svarīgi norādīt, ka pērnā gada otrajā pusē naftas cena bija būtiski samazinājusies, jo pasaulē bija izveidoti lieli naftas rezervju apjomi, kā arī bija palielināts naftas ieguves apjoms. Dažas Persijas līča valstis ziņoja par atsevišķu naftas pārstrādes rūpnīcu slēgšanu tieši naftas uzglabāšanas jaudu izsīkuma dēļ, nevis militāro darbību ietekmē. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Hormuza šaurums tuvāko nedēļu laikā būs brīvi kuģojams, naftas piegādes kapacitāte pasaules tirgū varētu saglabāties augsta. Līdz ar to naftas cenas varētu salīdzinoši ātri stabilizēties un pat samazināties no pašreizējā līmeņa.

Tomēr, ja konflikts turpināsies vēl vairākus mēnešus, tad negatīvā ietekme uz patēriņa cenām Latvijā atspoguļosies arī augstākās gāzes, siltumenerģijas un pārtikas cenās, kas varētu radīt būtisku cenu lēcienu. Lai gan globālās naftas un gāzes rezerves ļautu īslaicīgi amortizēt šos traucējumus, tirgos būtiski pieaugtu riska prēmija par iespējamiem piegāžu traucējumiem. Svarīgi norādīt, ka gāze ir svarīga pamatsastāvdaļa minerālmēslu ražošanā, dīzeļdegviela ir būtiska lauksaimniecības darbu veikšanai (īpaši sējas un ražas novākšanas laikā), savukārt elektroenerģija ir nozīmīgs izmaksu komponents pārtikas pārstrādē. Līdz ar to ilgstoša konflikta gadījumā energoresursu cenu kāpums varētu būtiski palielināt pārtikas ražošanas izmaksas un attiecīgi radīt spiedienu uz pārtikas cenām.

Šā gada janvārī Finanšu ministrija aktualizēja makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam. Atbilstoši prognozēm, vidējā inflācija šogad gaidāma 2,9% apmērā. Tomēr notikumi Tuvajos Austrumos palielina riskus, kuri negatīvi varētu ietekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi un inflāciju šogad, kā arī nākamgad. Ja konflikts beigsies tuvāko nedēļu laikā, inflācija šogad varētu sasniegt 3,4%, kas būtu par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā pamata scenārijā. Savukārt, ja konflikts ieilgs un būs slēgts Hormuza šaurums, vidējā inflācija šogad būs būtiski augstāka degvielas, siltumenerģijas un pārtikas cenu pieauguma dēļ, kas atspoguļosies patēriņa cenu statistikā galvenokārt šā gada otrajā pusē.