• Atpakaļ
  • menu
  • Meklēt
  • Ieiet portālā
  • Dalīties ar rakstu:

    Finanšu pratības ābece: krājkonti un termiņnoguldījumi uzņēmumiem – kāpēc to vajag?

    Foto: Bigbank

    Kad domājam par finanšu pakalpojumiem uzņēmumiem, pirmie prātā nāk aizdevumi, kredītlīnijas un maksājumu kartes, taču popularitāti gūst arī dažādi uzkrājumu produkti – depozīti un krājkonti. Katrs no šiem instrumentiem var sniegt ieguvumus uzņēmumam, ja vien izvēlēta pareizā stratēģija, stāsta “Bigbank” korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs Mareks Grodskis.

    Viņš skaidro, ka uzņēmumam, izvēloties noguldījuma veidu, jāņem vērā savas vajadzības un riska tolerance, lai optimizētu ienesīgumu un likviditāti. Ir vismaz trīs iemesli, kāpēc arī uzņēmumu īpašniekiem der izsvērt krājkontu vai termiņnoguldījumu izmantošanu.
    “Mūsdienu dinamiskajā finanšu situācijā uzņēmumi meklē drošus veidus, kā glabāt savu naudu, vienlaikus gūstot ienākumus. Krājkonts un termiņnoguldījums tieši to arī piedāvā – tā ir droša iespēja uzņēmumiem, kur glabāt savus līdzekļus un papildus nopelnīt,” komentē Mareks Grodskis.
    Viņš arī piebilst, ka pēc ilgstoša perioda ar ļoti zemām procentu likmēm pēdējā pusotra gada laikā situācija ir ievērojami mainījusies. Procentu likmes ir strauji pieaugušas.
    “Kopš pērn augustā Igaunijā ieviesām krājkontus, esam novērojuši lielu gan mūsu pastāvīgo, gan jauno klientu interesi. Mūsu noguldījumu produkti, piemēram, termiņnoguldījumi un krājkonti, tagad piedāvā pievilcīgas procentu likmes, tādējādi tas ir ne tikai rīks, ar kura palīdzību krāt naudu, bet arī gudra ieguldījumu iespēja,” stāsta “Bigbank” noguldījumu produktu nodaļas vadītājs Sietse Hermans.
    # Rīks finanšu disciplīnai un plānošanai
    Krājkonts un termiņnoguldījums var būt noderīgi instrumenti uzņēmumu finanšu plānošanā, un tie var palīdzēt sasniegt dažādus mērķus, it sevišķi situācijās, kad ir nepieciešams sakrāt līdzekļus lielākam pirkumam.
    “Krājkontu var uzskatīt par palīgu finanšu disciplīnas uzturēšanā un naudas plūsmas kontrolē, jo ļauj nodalīt tos līdzekļus, kas nav ikdienā nepieciešami, bet varētu būt vajadzīgi noteiktā laikā nākotnē. Piemēram, katram uzņēmumam konkrētā periodā ir paredzami maksājumi – darba algas, nodokļi, piegādātāju rēķini. Šos līdzekļus no uzņēmuma konta var pārskaitīt uz krājkontu, lai tie pelnītu procentus,” skaidro Grodskis.
    Krājkonts kā elastīgs naudas glabāšanas rīks ir piemērots tiem līdzekļiem, kas ir atlikti ārkārtas situācijām vai neplānotiem izdevumiem, jo šiem līdzekļiem var piekļūt vienas bankas darbdienas laikā un bez soda procentiem.
    “Tiesa, jāņem vērā, ka krājkonts nebūs tik ienesīgs kā termiņnoguldījums un augstas inflācijas apstākļos nauda, visticamāk, zaudēs savu vērtību. Krājkonta pamata funkcija ir nodalīt finanšu plūsmas un ļaut pelnīt tai naudas daļai, kas nav nepieciešama konkrētajā brīdī, taču “neiesaldējot” to,” piebilda “Bigbank” eksperts.
    # Iespēja gūt papildu ienākumus un daļēji kompensēt inflācijas ietekmi
    Depozīts jeb termiņnoguldījums piedāvā augstākas procentu likmes, kas var būt noderīgi, ja uzņēmums vēlas ieguldīt brīvus naudas līdzekļus un gūt papildu ienākumus.
    “Tiem uzņēmumiem, kuriem ir pieejami brīvi finanšu līdzekļi, ir iespēja palielināt ieņēmumus bez riska, proti, ar termiņnoguldījumu. Termiņnoguldījumi ar augstākām procentu likmēm var palīdzēt daļēji kompensēt inflācijas ietekmi, nodrošinot iespēju gūt reālu ienesīgumu no uzkrātajiem līdzekļiem,” iesaka Mareks Grodskis.
    “Bigbank” gada termiņnoguldījuma likme ir viena no augstākajām Latvijā – līdz 4,6%. Katrs uzņēmums var izvēlēties sev ērtāko procentu izmaksas veidu – ik pēc mēneša, ik pēc gada vai termiņa beigās.
    # Līdzekļu nodalīšana drošībai jeb neturēt visas olas vienā groziņā
    Nereti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem pie uzņēmuma pamata konta ir piesaistīta viena vai vairākas norēķinu kartes. Tās tiek izmantotas dažādiem norēķiniem tiešsaistē, tostarp reklāmu pirkšanai sociālajos tīklos un citviet.
    Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati liecina, ka pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā un novērsto gadījumu apmērs sasniedz 9,2 miljonus eiro.
    Pērn vairāk nekā 5,6 miljoni eiro pretlikumīgi iegūti investīciju krāpšanas rezultātā un gandrīz tikpat daudz – 5,5 miljoni eiro telefonkrāpniecībā. Šī statistika attiecas uz gadījumiem, kad klienti paši ir apstiprinājuši maksājumus no saviem kontiem. Eksperti arī atzīmē, ka strauji pieaudzis tieši investīciju krāpšanas gadījumu skaits – pērn par 84% vairāk nekā 2022. gadā.
    “Mēs, protams, domās nepieļaujam, ka finanšu krāpniecība varētu skart ar mūs. Diemžēl dzīve mēdz notikt visādi. Viens no veidiem, kā nepakļaut riskam visus uzņēmuma līdzekļus, ir tos sadalīt, piemēram, krājkontā noglabāt tos līdzekļus, kas nav nepieciešami tuvākajā laikā. Tā, ja nu kāda ļaundara nagos nonāk uzņēmuma kartes dati, riski jau ir samazināti,” saka Mareks Grodskis.
    Uzņēmumiem var būt izdevīgi vienlaikus izmantot abus instrumentus – gan krājkontu, gan termiņieguldījumu.
    “Abi uzņēmumiem svarīgie instrumenti spēj nodrošināt augstāku peļņu ilgtermiņā un līdzekļu pieejamību ārkārtas situācijā, tāpēc uzņēmumi var ieguldīt daļu līdzekļu termiņnoguldījumos, lai saņemtu augstākas procentu likmes, un pārējo naudu noguldīt krājkontā un izmantot lielākiem pirkumiem,” stāsta “Bigbank” korporatīvo darījumu nodaļas vadītājs.
    Uzziņai
    Arī uzņēmēju, tāpat kā privātpersonu, noguldījumi ir aizsargāti. “Bigbank” gadījumā noguldījumus līdz 100 000 eiro, ieskaitot uzkrātos procentus, nodrošina Igaunijas Garantiju fonds.
    Uzņēmumiem ir jāmaksā nodokļu likme 20% no uzkrātajiem procentiem.
    Par Bigbank
    Bigbank AS ir Igaunijas banka, kas izvērsusi darbību ārpus Igaunijas, izveidojot filiāles Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā un Bulgārijā, kā arī piedāvājot pārrobežu pakalpojumus Austrijā, Vācijā un Nīderlandē. Uzņēmumu vada grupas valdes loceklis Martins Lants. Vēl valdē darbojas Marts Veskimagi, Argo Kiltsmans, Kens Kanariks un Ingo Poders.
    Dalīties ar rakstu:

Investors Andris ir Investoru kluba izdomāta persona. Viņa rīcībā ir 25 000 eiro reālas naudas, ko Andris sāk ieguldīt akciju tirgos 2021. gada novembrī. Andra investīciju lēmumus pieņem Investoru Kluba redakcija.

SignetNasdaq
Investore Andris
Capitalia
SignetNasdaqCapitalia
  • Tallinas birža
  • Rīgas birža
  • Viļņas birža
Investora Andra portfeļa vērtība