Beidzamajā laikā investīciju vidē daudz dzirdams un lasāms par zeltu, tāpēc aizdomājos, kā tad praksē notiek zelta iegāde. Visticamāk, nav tā, ka ieejam veikalā un mums tiek iesvērts vajadzīgais zelta daudzums. Bet kā tad ir?
Par sevi pēdējos mēnešos atgādinājis vēsturiskā izpratnē jau leģendārais vērtības uzglabāšanas aktīvs – zelts. Tā cena janvārī pārrausās pāri 1900 ASV dolāru atzīmei par Trojas unci. Tas nozīmē, ka zeltam aiz kalniem vairs nav ļoti apaļā 2000 ASV dolāru atzīme par Trojas unci. Virs šīs atzīmes zelta cena paviesojās jau Covid-19 pandēmijas apstākļos. Tiesa gan, zeltam virs tās noturēties tā arī neizdevās. Tagad daudz kas liecina par to, ka šajā ziņā būs jauns šāds mēģinājums šo atzīmi iekarot.
Veicot jebkādus ieguldījumus un veicot jebkādus pirkumus, ir jārēķinās arī ar nodokļu saistībām. Bet kā ir ar nodokļiem, pērkot zeltu? Vai un kādā apmērā tie jāmaksā?
Dimantu un zelta uzpirkšana nav kadri no vēsturiskām filmām. Investīcijas dārglietās un cēlmetālos ir populāras joprojām, un šis ieguldījums ir labs veids kā dažādot savu investīciju portfeli vai stāties pretī inflācijai. Lai gan šobrīd par vērtīgiem uzskata astoņus metālus, populārākās ir investīcijas zeltā, sudrabā un platīnā, bet vērtīgākais dārgakmens ir rubīns. Luminor Private Banking vadītāja Dina Matvejeva skaidro, cik šāds investīciju veids ir drošs un kad to izvēlēties.
Investīciju pasaulē bieži dzirdētais teiciens — “neliec visas olas vienā grozā” — trāpīgi raksturo vienu no ieguldīšanas pamatprincipiem: nepieciešamību diversificēt ieguldījumus. Tā nav tikai teorija — diversifikācija gadu gaitā ir pierādījusi sevi kā efektīvu rīcību praksē. Tā var palīdzēt pasargāt kapitālu finanšu tirgu svārstību laikā un vienlaikus piedāvā iespēju optimizēt peļņu ilgtermiņā. Viens no nesenākajiem piemēriem tam ir pēdējo mēnešu tirgus svārstības — kamēr ASV uzņēmumu akciju vērtība kritās, citos reģionos tika novērots kāpums.