Izaugsmes perspektīvas ir pakļautas Irānas kara un pieaugošo enerģijas cenu ietekmei

Riski pasaules ekonomikai pieaug, jo, turpinoties konfliktam Tuvajos Austrumos, pieaug enerģijas cenas. Tādēļ, jo ilgāk Hormuza šaurums ir slēgts, jo negatīvāka ietekme uz ekonomiku veidojas. Lai gan inflācija pieaug, ietekme uz pamatinflāciju un izaugsmi vēl ir neskaidra. Izaugsmi atbalsta pieaugošās investīcijas mākslīgajā intelektā, aizsardzībā un enerģētikas pārejā, kā arī stabili darba tirgi un spēcīga riska apetīte. Ierobežota fiskālā telpa nozīmē mērķtiecīgus un īslaicīgus enerģijas cenu atbalsta pasākumus.

Īstermiņā enerģijas cenas ievērojami paaugstinās inflāciju, taču pastāv risks, ka negatīva ietekme kļūs noturīga. Tiešā ietekme – augstākas degvielas izmaksas – jau ir acīmredzama, un tādi rādītāji kā iepirkumu vadītāju indekss (PMI) norāda uz cenu pieaugumu un piegādes pasliktināšanos. Tas liecina, ka izaugsme palēninās, pārejot no relatīvi spēcīga sākuma punkta šī gada sākumā līdz situācijai, kurā parādās stagflācijas riski. Uzņēmumi, mājsaimniecības un tirgi ir demonstrējuši iespaidīgu pielāgošanās spēju un sagaidām, ka šī spēja saglabāsies arī mūsu bāzes scenārijā. Investīcijas tādās jomās kā mākslīgais intelekts, enerģētikas pāreja un drošības politika, kā arī nedaudz paredzamāka ASV tirdzniecības politika palīdz atbalstīt globālo izaugsmi. Tomēr pašreizējā enerģētikas krīze ir nopietna, un tās sekas saglabāsies vēl ilgi, pat pēc miera līguma Tuvajos Austrumos. Galvenie neskaidrie faktori ir šauruma slēgšanas ilgums, enerģētikas infrastruktūras postījumu apmērs un ietekme uz globālajām piegādes ķēdēm.

Naftas cenas (Brent) pieaugumu ierobežo augsts (kaut arī krītošs) krājumu līmenis, iespēja pārvirzīt piegādes un daļēja piegādes kompensācija no citu ražotāju puses. Augsto cenu dēļ ir samazināts pieprasījums. Tomēr pašreizējie traucējumi nevar turpināties mūžīgi. Tā kā naftas un tās produktu krājumi starp reģioniem nav sadalīti vienmērīgi, attiecībā uz cenām un trūkumu parādās sadrumstalota aina. Piemēram, vairāku destilātu, īpaši reaktīvo degvielu, cena ir strauji pieaugusi. Tas pats attiecas uz dīzeļdegvielu. Dabasgāzes cena Eiropā pašlaik nav ārkārtīgi augsta, jo ASV ir palielinājusi savu eksportu un pateicoties siltākam laikam ir samazinājies pieprasījums. Pat tad, kad enerģijas piegādes normalizēsies, būs nepieciešams laiks, lai reģionā atsāktu naftas, gāzes, alumīnija un mēslošanas līdzekļu ražošanu. Naftas loģistikas atjaunošana varētu ilgt līdz sešiem mēnešiem. Tāpat jāņem vērā, ka ir bojāta sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) eksporta infrastruktūra. Saskaņā ar dažiem ziņojumiem, tās atjaunošana varētu ilgt vairākus gadus. Tā rezultātā prognožu periodā enerģijas cenas būs paaugstinātas. Ilgtermiņā paredzams, ka konflikts Tuvajos Austrumos novedīs pie pieprasījuma samazināšanās, jo enerģijas importētājiem tiek atgādināts, ka vietējie enerģijas avoti (saules enerģija, vēja enerģija, hidroenerģija, kodolenerģija, akumulatori) var būt gan drošāki, gan lētāki.

Fiskālā reakcija uz enerģētikas krīzi līdz šim ir bijusi relatīvi ierobežota. Saskaņā ar SVF ieteikumiem, pasākumiem jābūt īslaicīgiem un mērķtiecīgiem. Tas attiecas uz zemākiem enerģijas nodokļiem un stimuliem enerģijas patēriņa samazināšanai, kas ir nedaudz pretrunīgi pasākumi.

Neskatoties uz pieaugošo nenoteiktību, Latvijas ekonomikas prognožu korekcijas ir salīdzinoši nelielas. Investīcijas joprojām būs galvenais izaugsmes virzītājspēks, ko vēl lielākā mērā spēcina aktīvās būvniecības radītā pozitīvā ietekme arī uz citām nozarēm. Straujš uzņēmumu kreditēšanas pieaugums kopā ar mājsaimniecību aizdevumu atkopšanos papildus stimulē investīcijas un iekšējo pieprasījumu, lai gan kredīta dinamika būs jutīga pret procentu likmju izmaiņām. Patēriņa izaugsme kļūs nedaudz spēcīgāka, balstoties uz labāku darba tirgus situāciju un nelielu patērētāju noskaņojuma uzlabošanos, lai gan to ietekmēs inflācijas attīstība. Tajā pašā laikā eksports izjutīs vāja pieprasījuma ietekmi, īpaši nozīmīgos tirgos. Apstrādes rūpniecības izaugsme, visticamāk, būs ievērojami pieticīgāka nekā iepriekšējā gadā. Pieaugošās enerģijas cenas atkal palielina inflāciju un rada papildu izmaksu spiedienu ekonomikā, īpaši enerģijas un pārtikas segmentos, vienlaikus ietekmējot arī citas nozares. Bezdarbs pakāpeniski samazināsies, bet algu pieaugums kļūs mērenāks. Šogad sagaidāms, ka Latvijas ekonomika pieaugs par 2.2 %.

Lietuvas ekonomika šogad pieaugs straujāk – par 3.2 %. Pensiju fondu izmaksas kompensē pieaugošo enerģijas cenu negatīvo ietekmi. Lai gan algu pieauguma temps palēninās, pirktspēja turpinās uzlaboties. Investīciju pieaugums turpināsies, savukārt eksporta izaugsme bremzēsies vājāka globālā pieprasījuma dēļ. Tikmēr Igaunijā, lai gan inflācija atkal pieaug, patēriņu atbalsta reālo algu kāpums, krītošs bezdarbs un nodokļu samazinājumi. Tomēr patērētāju noskaņojums joprojām ir neskaidrs. 2026. gadā paredzama aptuveni 2.5 % izaugsme, ko galvenokārt virzīs iekšējais pieprasījums.