Septembris finanšu tirgos: Bābelmandebs sadārdzina naftu, augstākas likmes un brīdinājumi par MI

Akciju tirgos aina bija nevienmērīga. S&P 500 indekss septembrī saruka par 0,5%, savukārt Dow Jones indekss zaudēja 4,3%, pārtraucot piecus mēnešus ilgušo kāpumu. Nasdaq Composite turpretī pieauga par 1,9%, tehnoloģiju nozarei kļūstot par vienīgo S&P 500 sektoru, kas mēnesi noslēdza plusos. Tomēr gan S&P 500, gan Nasdaq jau otro ceturksni pēc kārtas uzrādīja pieaugumu. Finanšu sektors mēneša laikā zaudēja aptuveni 7%, piedzīvojot sliktāko mēnesi kopš 2023. gada marta, savukārt STOXX 600 indekss saruka par 2,5%, pieliekot punktu piecu mēnešu ilgušajam kāpumam. Zelta cena samazinājās par aptuveni 6,5%, bet Brent naftas cena mēneša beigās atkāpās līdz aptuveni 100 ASV dolāriem par barelu.

Spēcīgie dati ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS) neatstāja lielas izvēles. Nodarbināto skaits ārpus lauksaimniecības augustā pieauga par 162 tūkstošiem, aptuveni trīs reizes pārsniedzot prognozes. Savukārt patēriņa cenu indekss gada izteiksmē saglabājās 3,4% līmenī, energoresursu cenām pieaugot par 16,3%. Attiecīgi 16. septembrī FRS vienbalsīgi paaugstināja procentu likmes par 25 bāzes punktiem līdz 3,75-4,00% diapazonam. Tas bija pirmais likmju kāpums kopš 2023. gada jūlija, un 16 no 18 amatpersonām prognozēja vēl vienu paaugstinājumu līdz gada beigām. Tramps jau pēc dažām stundām paziņoja, ka ASV procentu likmēm “būtu jābūt 1% vai zemākām”.

Eiropas Centrālā banka savu likmi līdz 2,50% bija paaugstinājusi jau 10. septembrī, savukārt Japānas Banka 18. septembrī pacēla bāzes likmi līdz 1,25% – augstākajam līmenim kopš 1995. gada.

Ja augustā spiedienu uz ilgtermiņa obligācijām radīja bažas par piedāvājumu, tad septembrī galveno lomu pārņēma centrālās bankas. Gandrīz viss ASV 10-gadīgo valdības obligāciju ienesīguma kāpums par 49 bāzes punktiem līdz 5,29% bija saistīts ar reālā ienesīguma pieaugumu. Savukārt 10-gadīgo TIPS ienesīgums pakāpās par aptuveni 44 bāzes punktiem – straujāk nekā jebkad pēdējo četru gadu laikā.

Tomēr šoreiz viena centrālā banka piekāpās. Anglijas Banka palēnināja kvantitatīvās ierobežošanas tempu un apturēja visilgākā termiņa aktīvo valdības obligāciju pārdošanu. Francijā tikmēr spriedze pārauga stresā – Francijas OAT un Vācijas Bund obligāciju ienesīgumu starpība pirmo reizi kopš eirozonas parādu krīzes pārsniedza 100 bāzes punktus. Oktobra sākumā tā sasniedza 140 bāzes punktus, kad valdība prezentēja 2027. gada budžetu, kura pamatā ir 54 mljrd. EUR ietaupījumi.