Enerģijas cenu kāpums virza inflāciju

Septembra laikā patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija enerģijas cenu kāpumam, ko daļēji kompensēja pārtikas cenu samazinājums. Gada inflācija palika nemainīga 3,2% apmērā. Arī gada griezumā lielāko ieguldījumu inflācijā veido enerģijas cenu kāpums, ko daļēji kompensē pārtikas cenu kritums.

Septembrī vēl bija vērojama sezonalitātes ietekme, kā arī pārtikas cenu globālās tendences. Turpmāk inflācijas pieaugums aktivizēsies. Līdz šim, līdzīgi kā citviet Eiropā, enerģijas cenu kāpuma ietekmes izplatība ir bijusi ierobežota un tā vēl gaidāma atspoguļojamies apkures tarifos un citos pakalpojumos un veido augsni nākamgad atjaunot pārtikas cenu pieaugumu. To cik plaši tā izpaudīsies, noteiks paaugstināto enerģijas cenu ilgums. Tādēļ, lai to ierobežotu ECB turpinās likmju paaugstināšanu.

Vērtējot turpmāko inflācijas tendenci, galvenais fokuss joprojām būs vērsts uz enerģijas cenu attīstību. Lai arī pēdējās dienās parādījušās arī pozitīvas ziņas par naftas un naftas produktu plūsmas atjaunošanos Hormuza šaurumā, reģionā saglabājas augsti militārās eskalācijas riski. Tas pie sarežģītās un strauji sadārdzinājušos loģistiku un ierobežotajām pārstrādes jaudām Eiropā īstermiņā uzturēs paaugstinātas enerģijas cenas, kuras vēl papildus ietekmēs laikapstākļi. Tādēļ saglabājas augsts risks, ka enerģijas cenu kāpums var arī turpināties. Savukārt, ja ģeopolitiskā spriedze mazināsies un ziema izrādīsies silta, enerģijas cenas var piedzīvot mērenu atkāpšanos. Līdz cenu normalizācijai un atgriešanās līdz pirmskrīzes līmenim būs nepieciešams ilgāks laiks un paredzamāki apstākļi.