Latvijā cenu līmenis septembrī pret augustu pieauga par 0,2%. Tas pirmajā brīdī ļoti pārsteidz. Tipisks cenu kāpums šajā laikā ir drusku lielāks, ap 0,3%, kas būtu nesvarīgs sīkums, taču jau iepriekš bija zināms, ka degvielas cenas kopš augusta pieauga par 9,6%. Bieži var lasīt ziņas par apkures tarifu paaugstināšanu dažādās pašvaldībās. Šķita, ka gada inflācijas kāpums septembrī kārtīgi saldēs patērētājus. Taču tas nav noticis, palīdzot inflācijai saglabāties 3,2% līmenī.
Lielākā lejupvērstā ietekme uz pārtikas cenām septembrī bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas kļuva lētāki par 0,8%, parasti tie, tā teikt, paliek savās vietās. Ņemot vērā ēdamlietu īpatsvaru patēriņa grozā, šī atšķirība ir mazinājusi kopējo mēneša inflāciju par 0,18 procentpunktiem. Gada laikā cenu kāpums (3,2%) daudz neatšķiras no divu enerģijas piesātinātu posteņu – transporta un mājokļu uzturēšanas augšupvērstās ietekmes, kas līdzinājās 2,8 procentpunktiem, kas nozīmē, ka visa pārējā groza vidējās izmaksas gandrīz nemainījās. Te galvenais nopelns atkal bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas cenu līmeni samazināja par 1,1%, kļūstot lētāki par 4,8%. Arī vairākās ES valstīs pārtikas cenas ir dziļi deflācijas zonā, dažviet vēl dziļāk nekā Latvijā. Par septembri Euribor detalizētu datu vēl nav, bet augustā vēl lielāks pārtikas cenu kritums par Latviju (tad -4,0%) bija Zviedrijā (-6,8%) Ungārijā (-4,8%) un Čehijā (-4,5%).
Ar pārtikas cenām šobrīd viss ir ļoti sarežģīti. Pārklājas nodokļu izmaiņu ietekme, izejvielu cenu svārstības un uzņēmējdarbības, kā arī statistikas veidošanas organizatoriskās nianses.
Raksts turpinās pēc reklāmas
Sabiedrība noteikti vēlētos saņemt pilnīgi precīzus datus par ekonomikā notiekošo. Taču, lai realitāti varētu izmērīt, to ir nepieciešams gan klasificēt, gan mērīt. Abi procesi rada neprecizitātes, kuras galvenokārt rada krāšņi krāsainās realitātes “iesprostošana” kategoriju kastēs. Šogad gan Latvijā, gan citur Eiropā notiek pārtikas cenu mērīšanas metožu uzlabošana, to modernizēti digitalizējot. Tādējādi, cerams, iegūstot precīzākus rezultātus, kas Latvijā visdrīzāk nozīmē izmērītā cenu līmeņa samazināšanos pie teorētiski nemainīgas dārdzības. Ir pamats uzskatīt, ka viegli aizvēsturisku mērīšanas metožu un mazumtirdzniecības nacionālo īpatnību mijiedarbība ir pārspīlējusi pārtikas cenu līmeni Latvijā, salīdzinot ar Eiropu. Tagad pārspīlējums tiek mazināts.
Ietekmi papildina izmaiņas realitātē jeb tirdzniecības stratēģijas maiņas. Visi būs pamanījuši zilo cenu zīmju vilni veikalos. Tās ir preces, kuru pārdošanas veicināšanā uzņēmumi ir pārgājuši no cenu akciju jeb atlaižu metodes, tām nosakot samērā zemu un stabilu cenu. Tas palīdz samazināt uzņēmumu izmaksas, līdz ar to samazinot vidējo faktisko produktu
pārdošanas cenu, bet vēl daudz vairāk var mainīties datos redzamā vidējā produkta cena. Akciju radītajos cenu viļņos to precīzi izmērīt nevar bez pieejas uzņēmumu iekšējiem datiem.
Kas vēl ir svarīgi – oficiālajās datu ailēs redzam cenas, kas ir pieejamas tiem, kam nav lojalitātes kartes un atlaides. Kas nozīmē, ka atlaižu kampaņas var starpību ar faktiskajām darījumu cenām palielināt, bet pāreja uz nemainīgi mērenu cenu jeb EDLP stratēģiju – to samazināt.
Rezumējot par pārtikas dārdzības kritumu – to ir noteikušas gan realitātes izmaiņas – nodokļi, dažu biržas produktu, jo īpaši sviesta cenu samazināšanās, gan realitātes uztvere.