Nāk rudens apgleznot inflāciju

Latvijā cenu līmenis septembrī pret augustu pieauga par 0,2%. Tas pirmajā brīdī ļoti pārsteidz. Tipisks cenu kāpums šajā laikā ir drusku lielāks, ap 0,3%, kas būtu nesvarīgs sīkums, taču jau iepriekš bija zināms, ka degvielas cenas kopš augusta pieauga par 9,6%. Bieži var lasīt ziņas par apkures tarifu paaugstināšanu dažādās pašvaldībās. Šķita, ka gada inflācijas kāpums septembrī kārtīgi saldēs patērētājus. Taču tas nav noticis, palīdzot inflācijai saglabāties 3,2% līmenī.

Lielākā lejupvērstā ietekme uz pārtikas cenām septembrī bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas kļuva lētāki par 0,8%, parasti tie, tā teikt, paliek savās vietās. Ņemot vērā ēdamlietu īpatsvaru patēriņa grozā, šī atšķirība ir mazinājusi kopējo mēneša inflāciju par 0,18 procentpunktiem. Gada laikā cenu kāpums (3,2%) daudz neatšķiras no divu enerģijas piesātinātu posteņu – transporta un mājokļu uzturēšanas augšupvērstās ietekmes, kas līdzinājās 2,8 procentpunktiem, kas nozīmē, ka visa pārējā groza vidējās izmaksas gandrīz nemainījās. Te galvenais nopelns atkal bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas cenu līmeni samazināja par 1,1%, kļūstot lētāki par 4,8%. Arī vairākās ES valstīs pārtikas cenas ir dziļi deflācijas zonā, dažviet vēl dziļāk nekā Latvijā. Par septembri Euribor detalizētu datu vēl nav, bet augustā vēl lielāks pārtikas cenu kritums par Latviju (tad -4,0%) bija Zviedrijā (-6,8%) Ungārijā (-4,8%) un Čehijā (-4,5%).

Ar pārtikas cenām šobrīd viss ir ļoti sarežģīti. Pārklājas nodokļu izmaiņu ietekme, izejvielu cenu svārstības un uzņēmējdarbības, kā arī statistikas veidošanas organizatoriskās nianses.