- OMX Baltic−0,06%314,55
- OMX Riga0,5%948,72
- OMX Tallinn−0,26%2 144,84
- OMX Vilnius0,05%1 507,35
- S&P 5000,2%7 667,88
- DOW 300,2%53 523,7
- Nasdaq 0,44%26 093,9
- FTSE 1000,29%10 886,16
- Nikkei 2250,5%65 856,43
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,86
- GBP/EUR0,00%1,17
- EUR/RUB0,00%97,71
- OMX Baltic−0,06%314,55
- OMX Riga0,5%948,72
- OMX Tallinn−0,26%2 144,84
- OMX Vilnius0,05%1 507,35
- S&P 5000,2%7 667,88
- DOW 300,2%53 523,7
- Nasdaq 0,44%26 093,9
- FTSE 1000,29%10 886,16
- Nikkei 2250,5%65 856,43
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,86
- GBP/EUR0,00%1,17
- EUR/RUB0,00%97,71
Lai gan Latvijas iedzīvotāji jau konflikta pirmajās dienās izjuta Tuvo Austrumu kara ietekmi uz degvielas cenām, būtiskāks inflācijas kāpums varētu kļūt redzams tikai rudenī, norāda bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis. Atsevišķu preču un pakalpojumu cenas uz enerģijas cenu kāpumu var reaģēt pat ar 10– 12 mēnešu nobīdi.
Kopš konflikta, kurā iesaistīta Irāna, sākuma 27. februārī enerģijas cenas pasaulē būtiski pieaugušas. Brent jēlnafta cena palielinājusies par 45 %, bet Eiropas dabasgāzes (TTF) cena – par 39 %. Lai gan šīs ir globālas tendences, to ietekme tieši jūtama arī Latvijā – no degvielas līdz mājokļa uzturēšanas izmaksām –, un mājsaimniecībās tā kļūst arvien pamanāmāka.
“Degvielas cenu šoks Latvijas ekonomikā izplatās nevienmērīgi – daļa cenu reaģē nekavējoties, bet citos segmentos ietekme parādās tikai pēc vairākiem mēnešiem. Kopumā inflācijas rādītājs Latvijā uz enerģijas cenu pieaugumu sāk būtiskāk reaģēt vidēji pēc aptuveni sešiem mēnešiem. Lai gan sākotnējais šoks patērētājiem vēl nav pilnībā jūtams, galvenais cenu spiediens kļūs redzams vēlāk,” saka K. Purgailis.
Cenu pieaugums Latvijā attīstās pakāpeniski vairākos posmos
Kamēr transporta nozare uz degvielas cenu pieaugumu reaģē nekavējoties, pārtikas cenu dinamiku Latvijā raksturo inerce – šajā segmentā cenu pieaugums paātrinās vidēji pēc aptuveni 7 mēnešiem. Tas ir saistīts ar piegādes ķēžu struktūru, noliktavu pakalpojumiem un līgumcenām, kas amortizē īstermiņa svārstības.
Līdzīga aizture vērojama arī mēbeļu un mājsaimniecības preču segmentā, kur cenu pieaugums paātrinās pēc aptuveni 8 mēnešiem. Arī komunālo pakalpojumu segments – ūdens, elektrība un gāze – reaģē uz enerģijas cenu izmaiņām vidēji pēc 6 mēnešiem, jo šis segments lielā mērā ir regulēts un mazāk jutīgs pret īstermiņa svārstībām naftas tirgū.
Pakalpojumu sektorā inflācijas reakcija ir vēl vairāk kavēta – restorānu un viesnīcu cenu pieaugums kļūst izteiktāks tikai pēc aptuveni 8 mēnešiem, bet atsevišķos segmentos, piemēram, veselības un atpūtas pakalpojumos, ietekme var parādīties pat pēc 11–12 mēnešiem. Tas atspoguļo darbaspēka, īres un citu netiešo izmaksu pieaugumu.
Rudenī gaidāms izteiktākais inflācijas spiediens un patēriņa maiņa
Pēc ekonomista domām, šo dažādo periodu dēļ vislielākais inflācijas paātrinājums Latvijā, visticamāk, būs novērojams rudenī, kad vienlaikus sāks ietekmēt vairākas inflācijas komponentes. Tas pastiprinās cenu pieauguma kopējo ietekmi un palielinās spiedienu uz mājsaimniecību budžetiem, liekot iedzīvotājiem atlikt vai samazināt tēriņus. Latvijā pirmā reakcija parasti redzama degvielas mazumtirdzniecībā – izdevumi šajā kategorijā sāk kristies aptuveni mēnesi pēc enerģijas cenu pieauguma.
Aptuveni pēc diviem mēnešiem samazinājums skar arī aptiekas un kosmētiku, budžetam kļūstot saspringtākam. Savukārt pēc 9–10 mēnešiem pieprasījuma kritums paplašinās uz apģērbu, apaviem, elektroniku un atpūtas precēm. Mājsaimniecības atliek nebūtiskus pirkumus un koncentrējas uz pamatvajadzībām, piemēram, enerģiju un pārtiku. Šī ir prognozējama attīstības dinamika, kas palīdz gan patērētājiem, gan uzņēmumiem savlaicīgi plānot. Vienlaikus mājsaimniecības ne tikai tērē mazāk, bet arī maina savus iepirkšanās paradumus. Jau aptuveni mēneša laikā pieaug tēriņi e-komercijā, bet lietotu preču tirgus aktivizējas pēc apmēram četriem mēnešiem. Tas liecina, ka iedzīvotāji pārorientējas uz pieejamākiem kanāliem, nevis vienkārši vienmērīgi samazina patēriņu visās kategorijās.
Nenoteiktība gāzes tirgū
Pašlaik aktuāls
Papildu korekcijas gada otrajā pusē var radīt arī nenoteiktība attiecībā uz gāzes cenām. Pēc aukstās ziemas Eiropas gāzes krājumi saglabājas salīdzinoši zemā līmenī, un militārie konflikti svarīgos dabasgāzes piegādes reģionos, īpaši Tuvajos Austrumos, var būtiski ietekmēt gāzes pieejamību pasaules tirgū.
Ja gāzes krājumi netiks pietiekami ātri atjaunoti, Eiropa var būt spiesta konkurēt ar Ķīnu un citām Āzijas ekonomikām par ierobežotiem un līdz ar to potenciāli dārgākiem energoresursiem.
“Lai gan riski ir palielināti, finanšu tirgi pagaidām signalizē par lielāku mieru – nākotnes līgumi liecina, ka gāzes cenas rudenī varētu saglabāties tuvu pašreizējam līmenim. Tirgus dalībnieki piegādes traucējumu varbūtību šobrīd vērtē kā ierobežotu vai sagaida, ka piegādes ķēdes ar laiku stabilizēsies. Tomēr šīs gaidas var strauji mainīties, ja pasliktināsies ģeopolitiskā situācija,” piebilst K. Purgailis.
Atšķirīgas patēriņa reakcijas Baltijā uz enerģijas cenu kāpumu
Vērts izcelt arī reģionālu niansi: Latvijā un Igaunijā pēc enerģijas cenu kāpuma vairākos mazumtirdzniecības segmentos samazinās pieprasījums, kamēr Lietuvā tajās pašās kategorijās novērojama pretēja tendence.
Latvijā un Igaunijā izdevumi sarūk, piemēram, degvielai, kosmētikai, medicīnas precēm, kā arī informācijas un komunikāciju iekārtām. Savukārt Lietuvā augstākas enerģijas cenas šajās kategorijās biežāk saistītas ar tēriņu pieaugumu, nevis samazinājumu.
Saistītie raksti
Lai investētu nekustamajā īpašumā, nav obligāti jāpērk dzīvoklis pašam. Izmantojot “Hepsor“ obligācijas, investori var ieguldīt līdzekļus attīstības projektos Igaunijā un Latvijā un gūt peļņu 9,5% gada procentu apmērā.
Visvairāk lasīts
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu
