Praktiski ieteikumi, kā ietaupīt uz ikdienas tēriņiem

Nav noslēpums, ka līdzīgi kā apņemšanās sportot, tā arī uzkrājumu veidošana sākas galvā – ar apņemšanos kaut ko darīt. Ja līdz šim ietaupīt tomēr nav izdevies, Egija Veisa iesaka aizdomāties, kāpēc tā. Nebija sistēma, kas palīdzētu to konsekventi darīt? Vienmēr uzradās kaut kas, kam vajadzēja līdzekļus? Nebija pietiekami spēcīgs mērķis izvirzīts? Tad jau var skaidrāk saprast, kurā sadaļā nepieciešamas izmaiņas un var meklēt risinājumus.

Attiecībā uz morālu sagatavošanos, svarīgākais ir godīgi sev pajautāt – no kā es esmu gatavs atteikties, lai sakrātu tam, kas man šobrīd ir svarīgi? Kuras ir pozīcijas, kas man rada ļoti lielu prieku un tās es aiztikt nevaru, bet par kurām tik ļoti nebēdāšos? Piemēram, neesmu gatavs atteikties no sporta zāles abonementa, bet apģērba ikmēneša budžetu gan varu samazināt.

Kā tad saprast, uz ko ir iespējams ietaupīt? Egija saka: “Kopumā esmu novērojusi tendenci, ka cilvēki mēdz pārāk daudz savos budžetos fokusēties uz ietaupīšanu uz “mazajām lietām”, tādējādi pat radot sev nelielu ilūziju, ka finanses tiek pārvaldītas un “es taču aktīvi sekoju līdzi saviem cipariem”. Tās ir nenopirktas kafijas, ietaupīšana uz pakomātu savam pirkumam, degvielas speciāla liešana lētākajās dienās utt. Šeit gan jāpiebilst, ka, protams, ja tā kafija kafejnīcā tiešām tiek dzerta katru dienu, tad tā būtiski ietekmē finanses un tas ir virziens, kurā ietaupīt, tomēr, kad cilvēki mēģina nogriezt savu kafijas dzeršanu divreiz nedēļā, tad gan man gribās aicināt pameklēt vai kaut kur citur nebūs lielāks ieguvums. Jo kamēr cīnāmies ar šīm “mazajām lietām”, tikmēr par pašsaprotamu tiek pieņemta lielās pozīcijas, kurās izmaiņas paveikt ir grūtāks lēmums, bet finansiāls ieguvums ir krietni ievērojamāks un emocionāli beigās tas ir vieglāk pieņemt šo lēmumu vienreiz nekā katru dienu ar sevi veikt diskusijas par to vai vajag vai nevajag konkrēto lietu un pēc tam dzīvot pašpārmetumos.”

Šīs jomas, kurām patiešām vajadzētu pievērst uzmanību un kuras arī radīs visjūtamāko ieguvumu, ir transporta izdevumi, mājoklis un pārtikas izdevumi.

Pārtika ir kategorija, kur tiešām lielākā daļa cilvēku tērē vairāk nekā viņiem šķiet, pirms saskaita faktiskos tēriņus kopā. Tajā pašā laikā tā ir arī joma, kur ietaupīšana ir praktiski visgrūtākā – jo ēšanas ieradumi atspoguļo ļoti daudz mūsu ieradumus, domāšanu, aizņemtību, pienākumu sadalījumu ģimenē. Tātad nepietiek tikai vienkārši samazināt ikmēneša summu, kas tiek veltīta pārtikas izdevumiem, jo tad ir diezgan liela iespēja, ka šis plāns rezultēsies bez panākumiem. Jāanalizē uzreiz visa ķēdīte – vai man ir laiks iepirkties citādāk? Vai esmu pietiekami zinošs, lai piekoptu ēdiena sagatavošanu vairākām dienām? Vai esmu gatavs piekāpties uz ēdiena kvalitāti? Vai man ir iespēja reizi nedēļā aizbraukt uz tirgu? Vai sanāk ēdienu arī izmest? Tikai tad, kad izanalizējam visas šīs ķēdes sastāvdaļas, saprotam savas reālās iespējas un darbības, kur nepieciešamas izmaiņas, tad izmaiņas pārtikas budžetā būs reālāk paveicamas.

Egija atklāj savu pieredzi: “Kopumā 3 efektīvākās metodes, kas man pašai palīdz ietaupīt pārtikas sadaļā ir iepirkšanās tiešsaistes veikalos nevis klātienē, ēdienreižu plānošana un attiecīga iepirkšanās pēc saraksta.”

Viņa turpina: “Vēl kāda ļoti praktiska lieta, manuprāt, ir īpaši piedomāt pie ēdieniem, kurus var pagatavot ātri un vienkārši. Ne tikai sagatavot tam produktus, bet arī uztaisīt šādu “glābējēdienu” sarakstu, kurš ir ērti pieejams. Tādējādi brīžos, kad rokas stiepjas pēc telefona, lai veiktu piegādi no iemīļotās ēstuves, būtu apziņa, ka īstenībā tikpat ātri vari nonākt arī pie vairākas reizes lētākas un iespējams pat veselīgākas maltītes. Piemēram, manās mājās vienmēr ir siļķe, kartupeļi un biezpiens, kādam tie varbūt ir saldēti dārzeņu maisījumi vai pelmeņi.”