airBaltic koncerns pagājušajā gadā strādājis ar 44,3 miljonu eiro zaudējumiem

Uzņēmuma gada ieņēmumi sasnieguši 779 miljonus eiro, kas ir par 4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet neto zaudējumi tikmēr samazinājušies. Arī pārvadāto pasažieru skaits sasniedzis jaunu visu laiku augstāko līmeni, jo airBaltic maršrutu tīklā pagājušajā gadā pārvadāti 5,2 miljoni pasažieru. Tas norāda uz nepārtraukto pieprasījumu un lidsabiedrības nozīmīgo lomu lidojumu nodrošināšanā no Baltijas reģiona.

Koriģētā EBITDAR peļņa 2025. gadā veidoja 143,9 miljonus eiro, salīdzinot ar 184,2 miljoniem eiro pirms gada, bet EBITDAR peļņas rentabilitātes rādītājs bija 18,5%. Šos rādītājus ietekmējušas augstākas operatīvās darbības izmaksas, negatīva ietekme uz ieņēmumiem gada pirmajā pusē un ierobežota lidmašīnu pieejamība, kas saistīta ar dzinēju apkopes problēmām visā nozarē. Reaģējot uz šiem izaicinājumiem, uzņēmums veica korekcijas vasaras lidojumu grafikā un palielināja ārējo nomas jeb t.s. wet-lease līgumu izmantošanu, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, kas arī veicināja ekspluatācijas izmaksu kāpumu. Šie faktori ierobežoja pilnvērtīgu lidmašīnu flotes izmantošanu atsevišķos gada posmos un ieviesa darbības korekcijas, lai nodrošinātu uzticamu pakalpojumu nodrošināšanu un darbības nepārtrauktību. Ienesīgums uzlabojās gada otrajā pusē, ko veicināja cenu koriģēšana, maršrutu tīkla optimizācija un pieprasījuma pieaugums galvenajos darbības tirgos.

Lai gan uzņēmums 2025. gadā strādājis ar 44,3 miljonu eiro neto zaudējumiem, tie iepretī 2024. gadam samazinājušies par 73,8 miljoniem eiro. Zaudējumus radījuši vairāki ārēji un operatīvās darbības faktori, tostarp palielinātās vides aizsardzības un operatīvās izmaksas, zemāka par prognozēto ACMI (lidmašīnu noma kopā ar apkalpi) pakalpojumu izmantošana ziemas sezonā un dzinēju tehniskās apkopes. Vienlaikus rezultātus pozitīvi ietekmēja valūtas kursa pārvērtēšanas peļņa saistībā ar ASV dolāros denominēto saistību pārvērtēšanu. Darbības rādītāji un ieņēmumu kvalitāte uzlabojās otrajā pusgadā, nodrošinot stabilāku pamatu darbībai 2026. gadā.

Pēc vājāka gada sākuma biļešu ieņēmumi 2025. gada otrajā pusē pieauga, ko veicināja efektīvāka kapacitātes izmantošana, mērķtiecīgi cenu politikas pasākumi un pieprasījuma pieaugums galvenajos darbības tirgos. Tas pozitīvi ietekmēja kopējos ieņēmumus un palīdzēja mazināt negatīvo ietekmi, ko radīja augstākas ārējās izmaksas, tostarp lidostu, aeronavigācijas, personāla un oglekļa emisiju maksas.

Erno Hildēns ( Erno Hildén ), airBaltic izpilddirektors, norāda:“2025. gads no uzņēmuma darbības viedokļa bija sarežģīts, jo nozarē turpinājās dzinēju apkopes problēmas, kas ietekmēja lidmašīnu pieejamību un radīja nepieciešamību veikt izmaiņas lidojumu grafikos. Neskatoties uz šiem traucējumiem un pastāvīgo izmaksu pieaugumu, mēs novērojām stabilu pieprasījumu pēc mūsu pakalpojumiem un attiecīgi turpmāku attīstību gan airBaltic maršrutu tīklā, gan arī ACMI darbībās. Lai gan ārējie faktori turpināja ietekmēt finanšu rādītājus, kopējais rezultāts uzlabojās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un to veicināja labvēlīgāki darbības apstākļi otrajā pusgadā.”

Hildēns piebilst: “Mēs joprojām koncentrējamies uz efektivitātes un airBaltic ilgtermiņa finanšu rādītāju uzlabošanu. Ņemot vērā, ka lidmašīnu pieejamība pieaug, mēs turpināsim attīstīt savu maršrutu tīklu un nodrošināt uzticamu savienojamību pasažieriem visā Baltijas reģionā.”

2025. gadā airBaltic veica 48,3 tūkstošus regulāro lidojumu, bet ACMI lidojumu skaits palielinājās par 15%, sasniedzot 30,1 tūkstoti lidojumu. Kopējais veikto lidojumu skaits sasniedza 78,4 tūkstošus, kas apliecina uzlabotu lidmašīnu flotes izmantošanu un stabilu pieprasījumu visās lidsabiedrības darbības jomās. ACMI un čartera pakalpojumi joprojām bija neatņemama airBaltic uzņēmējdarbības modeļa sastāvdaļa, palielinot lidmašīnu izmantošanas efektivitāti un dažādojot ieņēmumu avotus. Lidsabiedrība pērn veica vairāk nekā 650 čarterreisu lidojumus. Vietu piepildījums bija 80,2%, kas ir kritums par vienu procentpunktu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, tomēr kopumā tas saglabājies stabilā līmenī.

Lai atbalstītu lidojumu operācijas un ilgtermiņa izaugsmi, airBaltic paplašināja savas apmācības un lidaparātu apkopes iespējas, saņemot otru pilnībā aprīkotu Airbus A220 lidojuma simulatoru. Savukārt uzņēmuma operatīvo kapacitāti uzlabojuši divi jauni lidmašīnu angāri un jaunais kravu apstrādes centrs Baltic Cargo Hub, kas ir viens no lielākajiem specializētajiem aviācijas kravu apstrādes centriem Baltijā.

airBaltic prognozē, ka uzņēmuma darbības un komerciālie rādītāji 2026. gadā uzlabosies, pateicoties lidmašīnu pieejamībai, plānotām papildu lidmašīnu piegādēm un turpmākai gan maršrutu tīkla, gan ACMI darbību izaugsmei. Starlinkātrgaitas interneta ieviešana lidmašīnās un turpmāka maršrutu tīkla paplašināšana ar jauniem maršrutiem un palielinātu lidojumu biežumu starp Baltijas valstīm uzlabos klientu apkalpošanas pieredzi un veicinās ieņēmumu pieaugumu. Makroekonomisko apstākļu uzlabošanās Baltijas reģionā un turpmāka sadarbība ar stratēģiskajiem partneriem sniedz papildu pārliecību par pieprasījuma kāpumu nākotnē.