2025. gada rudens ekonomikas prognoze liecina par pastāvīgu izaugsmi

Šā gada rudens prognozē paredzēts, ka reālais IKP ES 2025. un 2026. gadā pieaugs par 1,4 %, 2027. gadā palielinoties līdz 1,5 %. Paredzams, ka eurozona atspoguļos šo tendenci, jo tiek prognozēts, ka reālais IKP 2025. gadā pieaugs par 1,3 %, 2026. gadā par 1,2 % un 2027. gadā par 1,4 %. Tiek prognozēts, ka inflācija eurozonā turpinās samazināties, 2025. gadā samazinoties līdz 2,1 %, un prognozes periodā svārstīsies aptuveni 2 % robežās. Paredzams, ka inflācija Eiropas Savienībā saglabāsies nedaudz augstāka, 2027. gadā samazinoties līdz 2,2 %.

Jaunākie uzņēmējdarbības rādītāji un apsekojumu dati liecina par noturīgu pozitīvu dinamiku nākamajos ceturkšņos. Raugoties tālākā nākotnē, globālā vide joprojām ir sarežģīta, taču paredzams, ka noturīgs darba tirgus, pirktspējas uzlabošanās un labvēlīgi finansēšanas nosacījumi veicinās mērenu tautsaimniecības izaugsmi.

Turklāt Atveseļošanas un noturības mehānisms un citi ES fondi mazina fiskālās konsolidācijas ietekmi vairākās dalībvalstīs. Šis atbalsts ir pamatā iekšzemes pieprasījumam, kas prognozes periodā būs galvenais izaugsmes virzītājspēks. Gaidāms, ka privātais patēriņš stabili pieaugs, un to veicinās iepriekš minētie faktori, kā arī uzkrājumu veidošanas tempa pakāpenisks kritums. Paredzams, ka investīcijas atgūs tempu, ko galvenokārt veicinās nedzīvojamo ēku būvniecība un kapitālizdevumi par iekārtām.

ES ļoti atvērto ekonomiku joprojām ietekmē pastāvīgie tirdzniecības ierobežojumi, taču tirdzniecības nolīgumi, kas noslēgti starp ASV un tās tirdzniecības partneriem, tostarp ES, ir mazinājuši dažas neskaidrības, kas aizēnoja pavasara prognozi.

Prognozē pieņemts, ka visi valstij un nozarei specifiskie tarifi, ko ASV administrācija ieviesa pēdējā datu aktualizēšanas dienā 31. oktobrī, būs spēkā visā prognožu periodā. Pasaules mērogā tirdzniecības šķēršļi ir sasnieguši vēsturiski augstāko līmeni, un ES tagad saskaras ar augstākiem vidējiem tarifiem eksportam uz ASV, nekā tika pieņemts 2025. gada pavasara prognozē. Tomēr ES eksporta tarifi joprojām ir zemāki nekā tie, ko piemēro vairākiem citiem nozīmīgiem pasaules mēroga dalībniekiem. Tā ir neliela relatīva priekšrocība ES ekonomikai, lai gan saistībā ar vājo globālo preču tirdzniecību un spēcīgo ārējo pieprasījumu pēc euro.

Inflācija euro zonā ir nedaudz paaugstināta salīdzinājumā ar pavasara prognozi. Tagad paredzams, ka tas samazināsies no 2,4 % 2024. gadā, lai 2027. gadā sasniegtu ECB noteikto 2 % mērķi. Tendences dažādos komponentos atšķiras, un pakalpojumu un pārtikas cenu inflācijas sarukumu līdzsvaro augošā enerģijas cenu inflācija. Intensīvākam importa radītajam konkurences spiedienam un euro kursa kāpumam vajadzētu ierobežot neenerģijas preču inflāciju. Tiek prognozēts, ka kopējā inflācija ES būs nedaudz augstāka nekā eurozonā, pakāpeniski samazinoties no 2,6 % 2024. gadā līdz 2,2 % 2027. gadā. Šajā prognozē tiek pieņemts, ka jaunā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS2) stāsies spēkā 2027. gadā, kā tas ir paredzēts tiesību aktos.

Nodarbinātības pieauguma pakāpeniska palēnināšanās, kas sākās 2022. gadā, turpinājās 2025. gada pirmajā pusē. Tomēr ES ekonomika šajā periodā radīja 380 000 darbvietu. Paredzams, ka nodarbinātība turpinās mēreni pieaugt (par 0,5 % 2025. un 2026. gadā), pirms tā samazināsies līdz 0,4 % 2027. gadā. Paredzams, ka bezdarba līmenis turpinās samazināties no 5,9 % 2025. un 2026. gadā līdz 5,8 % 2027. gadā. Paredzams, ka algu pieaugums ES palēnināsies, bet saglabāsies virs inflācijas līmeņa, nedaudz uzlabojot mājsaimniecību pirktspēju.

Paredzams, ka ES vispārējās valdības budžeta deficīts palielināsies no 3,1 % no IKP 2024. gadā līdz 3,4 % līdz 2027. gadam, daļēji pateicoties aizsardzības izdevumu pieaugumam no 1,5 % no IKP 2024. gadā līdz 2 % 2027. gadā, ko mēra saskaņā ar valdības funkciju klasifikāciju (COFOG).

Tiek prognozēts, ka ES parāda attiecība pret IKP palielināsies no 84,5 % 2024. gadā līdz 85 % 2027. gadā, un paredzams, ka eurozonas attiecība palielināsies no aptuveni 88 % līdz 90,4 %. Tas atspoguļo pašreizējo primāro deficītu un to, ka valsts parāda vidējās izmaksas pārsniedz nominālā IKP pieaugumu. Paredzams, ka līdz 2027. gadam četru dalībvalstu parāda attiecība pārsniegs 100 % no IKP.

Raugoties nākotnē, izaugsmes perspektīvas riski ir lejupvērsti.

Pastāvīga tirdzniecības politikas nenoteiktība turpina negatīvi ietekmēt ekonomisko aktivitāti, un tarifi un ar tarifiem nesaistīti ierobežojumi var kavēt ES izaugsmi vairāk, nekā gaidīts.

Jebkāda turpmāka ģeopolitiskās spriedzes saasināšanās varētu pastiprināt piegādes šokus. Vienlaikus risku pārcenošana kapitāla vērtspapīru tirgos, īpaši ASV tehnoloģiju sektorā, varētu ietekmēt ieguldītāju uzticēšanos un finansēšanas nosacījumus. Uzticēšanos varētu ietekmēt arī vietējā politiskā nenoteiktība. Visbeidzot, arvien biežākas ar klimatu saistītas katastrofas varētu apdraudēt izaugsmi.

Pozitīvi ir tas, ka apņēmīgs progress reformu un konkurētspējas programmas jomā, lielāki aizsardzības izdevumi, kas vērsti uz ES ražošanu, un jauni tirdzniecības nolīgumi varētu veicināt ekonomisko aktivitāti vairāk, nekā prognozēts.