Krievijas Centrālā banka saskata divus ekonomikas scenārijus

Ekonomiskā attīstība, kas nodēvēta par "ātru pielāgošanos", prognozē, ka pasaules ekonomika turpinās sekot pagātnes tendencēm un izvairīties no dziļas recesijas, neskatoties uz pieaugošajām procentu likmēm. Šādos apstākļos 2022. gadā Krievijas IKP samazinātos par 4-6%, 2023. gadā varētu pāriet izaugsmes zonā (no -2% uz +1%), bet 2024. gadā pieaugtu par 2.5% līdz 3.5%.

Galvenais stimuls Krievijas ekonomikai pie šī scenārija būtu straujāka iekšējā pieprasījuma atveseļošanās, kā arī jaunas ekonomiskās saites un paralēlā importa attīstība, atzīmē Krievijas Banka.

Pieprasījuma apmierināšana, paralēli importējot gan jaunas, gan zināmas preces, atrisinātu piedāvājuma problēmas. Turklāt šis scenārijs gūtu labumu no uzlabotas eksporta preču transportēšanas un loģistikas.

Centrālās bankas "globālās krīzes" scenārijs ir balstīts uz pieņēmumu, ka ģeopolitiskās spriedzes, Ukrainas kara un pēdējo gadu tirdzniecības karu izraisītā globālās ekonomikas sadrumstalotība kļūs vēl izteiktāka. Tirgi arvien vairāk koncentrēsies reģionālajos blokos, valstis mazāk pievērsīs uzmanību priekšrocību izmantošanai un vairāk ražošanas lokalizācijai. Krievijas eksportam var tikt noteikti vēl lielāki ierobežojumi.

Centrālā banka brīdina, ka globālā krīze ļoti apgrūtinās Krievijas ekonomikas pielāgošanos jaunajiem apstākļiem. 2023. gadā ekonomika saruks vēl vairāk nekā 2022. gadā (5.5 līdz 8.5%). 2024. gadā kritums turpināsies (-2% līdz -3%) un tikai 2025. gadā būs iespējama izaugsme - ne vairāk kā 1%.