Augstākā riska jeb aktīvie pensiju 2.līmeņa plāni uzrāda vislabāko ilgtermiņa sniegumu

Augstākā riska jeb aktīvie plāni ir uzrādījuši vislabāko ilgtermiņa sniegumu: vidējais gada ienesīgums ir bijis 10% pēdējā trīs gadu periodā. Šis rezultāts atspoguļo akciju tirgu spēju ilgākā termiņā nodrošināt būtisku kapitāla pieaugumu. Vienlaikus jāņem vērā, ka šie plāni ātrāk reaģē uz tirgus ciklu svārstībām.

Sabalansētie plāni ir saglabājuši mērķim atbilstošu, vienmērīgu ienesīguma profilu - vidējais gada ienesīgums 5% pēdējo trīs gadu laikā, nodrošinot pakāpenisku kapitāla pieaugumu ar mazāku svārstību intensitāti.

Konservatīvie plāni arī demonstrējuši savam mērķim atbilstošu sniegumu, saglabājot pozitīvu gada atdevi un nodrošinot kapitāla stabilitāti vidējā termiņā. To rezultāti atspoguļo ļoti piesardzīgu ieguldījumu stratēģiju, kas vērsta uz svārstību mazināšanu, īpaši tirgus mainīguma periodos.

Kopumā dati parāda labi funkcionējošu sistēmu: aktīvie plāni nodrošina strauju izaugsmi, savukārt sabalansētie un konservatīvie — stabilitāti. Līdz ar to plāna izvēlei vienmēr jāatbilst personas vecumam un riska tolerancei.

Uz 2025. gada 28. novembri pensiju 2. līmenis kopumā apvieno vairāk nekā 1,3 miljonu dalībnieku, un kopējā pārvaldīto aktīvu vērtība sasniedz aptuveni 10 miljardus eiro.

Papildu pensiju 2.līmenim, arvien vairāk iedzīvotāji izvēlas veidot arī brīvprātīgu uzkrājumu pensiju 3.līmenī. Uz 2025. gada 30. septembri privāto pensiju fondu (pensiju sistēmas 3. līmeņa) aktīvi sasniedz gandrīz 1 miljardu eiro, un tajā piedalās vairāk nekā 436 tūkstoši dalībnieku.

Kā atzīmē Laura Čistjakova, Latvijas Finanšu nozares asociācijas Finanšu analītiķe: “Tas ir brīvprātīgs individuāls uzkrājums, kas papildina valsts pensiju sistēmu. Jo agrāk un regulārāk katrs iedzīvotājs uzsāk iemaksas privātajos pensiju fondos, jo spēcīgāk darbojas “procenti uz procentiem” efekts un lielāks kļūst uzkrājums. Demogrāfisko pārmaiņu apstākļos 3. līmenis ir īpaši nozīmīgs, jo ļauj cilvēkam pašam stiprināt savu nākotnes pensiju, neatkarīgi no valsts pensiju sistēmas izaicinājumiem. Iemaksas privātajos pensiju fondos papildus stimulē nodokļu atvieglojumi.”

Kopumā pensiju sistēmas 3. līmeņa dati uzrāda sabalansētu tirgu: konservatīvie pensiju plāni sniedz stabilitāti, sabalansētie - mērenu izaugsmi, savukārt aktīvie un indeksētie plāni nodrošina visaugstāko atdevi ilgtermiņā. Tas ļauj katram dalībniekam izvēlēties risinājumu, kas vislabāk atbilst viņa vajadzībām, mērķiem un riska tolerancei.

Laura Čistjakova stāsta, ka arvien izteiktāka kļūst arī prakse, ka darba devēji veic brīvprātīgas iemaksas darbinieku pensiju 3. līmenī. “Šis modelis pakāpeniski nostiprinās arī Latvijā, un arvien vairāk uzņēmumu to integrē savā personāla politikā. Darba devēja iemaksas palielina darbinieku finansiālo drošību un veicina stabilāku uzkrājumu veidošanu, īpaši tiem, kuri paši neveic regulāras iemaksas. Vienlaikus šāda prakse demonstrē uzņēmuma sociālo atbildību un ilgtermiņa domāšanu, stiprinot tā konkurētspēju darba tirgū. Tā arī veicina plašāku ieguldījumu kultūras un finanšu pratības attīstību, jo darbinieki arvien labāk izprot uzkrājumu nozīmi un iegūst motivāciju savlaicīgi plānot savu finansiālo nākotni.”