Kā “apmānīt” prātu, ja tērēt šķiet vieglāk nekā krāt

Savukārt krāšana nozīmē atteikties šodien par labu ieguvumam nākotnē, kas var šķist pārāk tāls un abstrakts mērķis. Turklāt uzkrājumu veidošana nereti tiek uztverta kā pienākums vai ierobežojums, tāpēc, lai tā kļūtu par ieradumu, krāšanai jāspēj radīt arī pozitīvas sajūtas.

“Krāt var palīdzēt vēlamās uzvedības atvieglošana, piemēram, automatizēti, nelieli pārskaitījumi uz krājkontu jau mēneša sākumā un vizuāls progresa atspoguļojums, piemēram, lietotne, kurā redzams, kā piepildās virtuālā krājkasīte. Arī skaidrs, personiski nozīmīgs mērķis padara krāšanu emocionāli vieglāku un noturīgāku,” saka Kočāne.

Kozlovskis iesaka uzkrājumu veidošanu no pienākuma pārvērst par izaicinājumu: “Ievies spēles elementu: pārbaudi sevi, vēro progresu un gūsti gandarījumu par disciplīnu. Sāc ar nelielu summu, piemēram, ik mēnesi atliec 10, 20 vai 50 eiro. Ja krāšana asociējas ar pozitīvām emocijām, nevis ar atteikšanos vai spiedienu, tā kļūst vieglāka.”

Psihologs arī iesaka sevi apbalvot par sasniegtiem mērķiem – piemēram, aiziet uz kino vai restorānu. Galvenais, lai apbalvojums ir personīgi nozīmīgs, bet vienlaikus samērīgs un nepārvēršas jaunā ieradumā. Svarīgi atcerēties, ka visgrūtākais ir sākums. Pirmajos mēnešos uzkrājums šķiet neliels, taču, summām augot, parādās gandarījums un motivācija turpināt. Pamazām uzkrājums sāk simbolizēt drošību, brīvību un iespēju izvēlēties.

Lai parādītu, kā šādi principi tiek īstenoti praksē, “Bigbank” aptaujāja savus darbiniekus par viņu krāšanas paradumiem.

Aizdevumu administrēšanas un tiesvedības daļas vadītājs Ingus Silakrankers stāsta, ka viņam svarīga skaidra struktūra un konkrēti mērķi. Gada sākumā viņš nosaka summu, kādu vēlas sakrāt līdz gada beigām, un pēcāk ik mēnesi krājkontā iemaksā noteiktu naudas apmēru, lai pakāpeniski pietuvotos šim mērķim.

Savukārt korporatīvo darījumu projektu vadītājs Kristaps Straume uzsver domāšanu ilgtermiņā un ģimenes iesaisti. Viņš jau no mazotnes māca savam četrgadīgajam dēlam krāt lielākiem mērķiem – bērnam ir sava krājkasīte. Pašam Kristapam ir trešais pensiju līmenis, kā arī atsevišķs konts, kurā viņš krāj naudu ceļojumiem un ārkārtas situācijām. Papildus finanšu uzkrājumiem viņš veido arī nemateriālus uzkrājumus, investējot nekustamajā īpašumā.

7 principi, kas palīdz veidot uzkrājumu