- OMX Baltic1,41%316,66
- OMX Riga0,3%905,89
- OMX Tallinn0,17%2 090,61
- OMX Vilnius1,5%1 377,88
- S&P 500−1,52%6 672,62
- DOW 30−1,56%46 677,85
- Nasdaq −1,78%22 311,98
- FTSE 1000,07%10 311,99
- Nikkei 225−1,16%53 819,61
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,87
- GBP/EUR0,00%1,16
- EUR/RUB0,00%92,42
- OMX Baltic1,41%316,66
- OMX Riga0,3%905,89
- OMX Tallinn0,17%2 090,61
- OMX Vilnius1,5%1 377,88
- S&P 500−1,52%6 672,62
- DOW 30−1,56%46 677,85
- Nasdaq −1,78%22 311,98
- FTSE 1000,07%10 311,99
- Nikkei 225−1,16%53 819,61
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,87
- GBP/EUR0,00%1,16
- EUR/RUB0,00%92,42
Kā “apmānīt” prātu, ja tērēt šķiet vieglāk nekā krāt
Dati rāda: lielai daļai sabiedrības ar krāšanu sokas visai gausi. Eiropas Finanšu plānošanas asociācijas 2025. gadā publicētie aptaujas dati liecina, ka tikai 36 % Eiropas iedzīvotāju regulāri veido uzkrājumus, savukārt 15 % nekrāj nemaz. Tas liek jautāt – ja apzināmies uzkrājumu nozīmi, kāpēc rīcība tik bieži atšķiras no nodoma? Atbilde slēpjas psiholoģijā.
Uzkrājumu veidošanu bieži saista ar motivāciju, taču, kā norāda eksperti, ar to vien nav gana. “Motivācija nav stabila, tā nāk un iet, jo ir cieši saistīta ar mūsu emocionālo stāvokli, stresu un citiem ikdienas apstākļiem,” skaidro klīniskā un veselības psiholoģe Lita Bella Kočāne. Viņa piebilst: “Motivācija palīdz sākt, taču ilgtermiņā svarīga ir disciplīna un paradumu ieviešana.”
Tikmēr klīniskais un veselības psihologs Matīss Kozlovskis stāsta, ka krāšana konkurē ar smadzeņu vēlmi pēc tūlītēja gandarījuma, ko sniedz naudas tērēšana – tas ir ātrs, emocionāls atalgojums, jo aktivizē dopamīna sistēmu.
Savukārt krāšana nozīmē atteikties šodien par labu ieguvumam nākotnē, kas var šķist pārāk tāls un abstrakts mērķis. Turklāt uzkrājumu veidošana nereti tiek uztverta kā pienākums vai ierobežojums, tāpēc, lai tā kļūtu par ieradumu, krāšanai jāspēj radīt arī pozitīvas sajūtas.
“Krāt var palīdzēt vēlamās uzvedības atvieglošana, piemēram, automatizēti, nelieli pārskaitījumi uz krājkontu jau mēneša sākumā un vizuāls progresa atspoguļojums, piemēram, lietotne, kurā redzams, kā piepildās virtuālā krājkasīte. Arī skaidrs, personiski nozīmīgs mērķis padara krāšanu emocionāli vieglāku un noturīgāku,” saka Kočāne.
Kozlovskis iesaka uzkrājumu veidošanu no pienākuma pārvērst par izaicinājumu: “Ievies spēles elementu: pārbaudi sevi, vēro progresu un gūsti gandarījumu par disciplīnu. Sāc ar nelielu summu, piemēram, ik mēnesi atliec 10, 20 vai 50 eiro. Ja krāšana asociējas ar pozitīvām emocijām, nevis ar atteikšanos vai spiedienu, tā kļūst vieglāka.”
Psihologs arī iesaka sevi apbalvot par sasniegtiem mērķiem – piemēram, aiziet uz kino vai restorānu. Galvenais, lai apbalvojums ir personīgi nozīmīgs, bet vienlaikus samērīgs un nepārvēršas jaunā ieradumā. Svarīgi atcerēties, ka visgrūtākais ir sākums. Pirmajos mēnešos uzkrājums šķiet neliels, taču, summām augot, parādās gandarījums un motivācija turpināt. Pamazām uzkrājums sāk simbolizēt drošību, brīvību un iespēju izvēlēties.
Lai parādītu, kā šādi principi tiek īstenoti praksē, “Bigbank” aptaujāja savus darbiniekus par viņu krāšanas paradumiem.
Aizdevumu administrēšanas un tiesvedības daļas vadītājs Ingus Silakrankers stāsta, ka viņam svarīga skaidra struktūra un konkrēti mērķi. Gada sākumā viņš nosaka summu, kādu vēlas sakrāt līdz gada beigām, un pēcāk ik mēnesi krājkontā iemaksā noteiktu naudas apmēru, lai pakāpeniski pietuvotos šim mērķim.
Savukārt korporatīvo darījumu projektu vadītājs Kristaps Straume uzsver domāšanu ilgtermiņā un ģimenes iesaisti. Viņš jau no mazotnes māca savam četrgadīgajam dēlam krāt lielākiem mērķiem – bērnam ir sava krājkasīte. Pašam Kristapam ir trešais pensiju līmenis, kā arī atsevišķs konts, kurā viņš krāj naudu ceļojumiem un ārkārtas situācijām. Papildus finanšu uzkrājumiem viņš veido arī nemateriālus uzkrājumus, investējot nekustamajā īpašumā.
7 principi, kas palīdz veidot uzkrājumu
Pašlaik aktuāls
1. Izvirzi konkrētu mērķi. Nevis “sakrāšu 1000 eiro”, bet gan “līdz 1. jūnijam sakrāšu 1000 eiro zobārstam vai drošības spilvenam ārkārtas situācijām”.
2. Pārskati tēriņus un atsakies no liekā. Mazie pirkumi, piemēram, ārpus mājas iegādāta kafija vai neizmantots abonements, mēneša beigās veido lielu summu.
3. Atliec, pirms tērē, un automatizē krāšanu. Pārskaiti naudu uz krājkontu uzreiz pēc algas saņemšanas – ieradums uzvar gribasspēku.
4. Atdali uzkrājumu no ikdienas konta. “Prom no acīm, ārā no prāta.”
5. Ievies 24 stundu likumu. Pirms lielākiem pirkumiem nogaidi – ne viss, kas šķiet steidzams, patiešām tāds ir.
6. Negaidītus ienākumus novirzi uzkrājumam. Prēmijas, dāvanas vai nodokļu atmaksa bieži nav ieplānota ikdienas budžetā, tāpēc tās ir vieglāk atlikt.
7. Palielini uzkrājumu pakāpeniski. Pat piecu līdz desmit eiro pieaugums mēnesī ilgtermiņā dod būtisku efektu.
Galu galā “apmānīt” smadzenes nozīmē nevis cīnīties ar sevi, bet izprast cilvēka psiholoģiju un veidot gudrus finanšu ieradumus. Kad krāšana kļūst vienkārša un regulāra, tā var nest lielāku pārliecību, sirdsmieru un brīvību rīkoties.
Saistītie raksti
Lai gan pamata uzmanība investora Andra ieguldījumu portfelī ir pievērsta akcijām un indeksu fondiem, viens no investora Andra portfeļa ieguldījumiem ir arī uzņēmumu aizdevumu platformā Capitalia. Šis ieguldījums neuzkrītoši, bet pastāvīgi un pasīvi ir pelnījis 10% gadā, pierādot, ka disciplinēta ieguldīšana mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aizdevumos Baltijā spēj ģenerēt stabilu ienesīgumu, kas ievērojami pārsniedz mūsu reģiona obligāciju tirgus rādītājus. Šis ir īss apskats par to, kā investoram Andrim ir veicies ar ieguldījumiem Capitalia platformā.
Visvairāk lasīts
2
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu
