• OMX Baltic−0,56%315,39
  • OMX Riga−0,6%1 009,16
  • OMX Tallinn−0,45%2 240,36
  • OMX Vilnius−0,58%1 482,87
  • S&P 500−3,7%6 910,39
  • DOW 30−1,93%48 147,33
  • Nasdaq −5,28%22 617,73
  • FTSE 100−1,02%10 346,34
  • Nikkei 225−5,06%56 436,65
  • USD/EUR0,00%0,91
  • GBP/EUR0,00%1,19
  • OMX Baltic−0,56%315,39
  • OMX Riga−0,6%1 009,16
  • OMX Tallinn−0,45%2 240,36
  • OMX Vilnius−0,58%1 482,87
  • S&P 500−3,7%6 910,39
  • DOW 30−1,93%48 147,33
  • Nasdaq −5,28%22 617,73
  • FTSE 100−1,02%10 346,34
  • Nikkei 225−5,06%56 436,65
  • USD/EUR0,00%0,91
  • GBP/EUR0,00%1,19
Latvijā iedzīvotāji salīdzinoši maz runā par nākotnes finanšu drošību, īpaši ģimenes ilgtermiņa aizsardzību un kapitāla veidošanu. Pirms trīs gadiem Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) veiktā iedzīvotāju aptauja liecināja, ka 73% ģimeņu nerunā par jautājumiem, kas saistīti ar mantojumu, tuvinieku aizsardzību vai ienākumiem vecumdienās, informē LAA.
Finanšu drošība pēc 10, 20 un 30 gadiem: kā apdrošināšana palīdz veidot uzkrājumus vecumdienām
  • Foto: pixabay.com
Ģimenes lokā reti tiek pārrunāti dažādi nākotnes scenāriji – kas notiktu slimības, nelaimes gadījuma vai nāves situācijā, kā tiktu segti kredīti, kā tiktu nodrošināti bērni, kā nodrošināt stabilus ienākumus vecumdienās. Tas bieži vien nozīmē arī to, ka netiek izmantoti finanšu instrumenti, kas ilgtermiņā var nodrošināt gan stabilitāti, gan kapitāla pieaugumu.
“Ir dažādi uzkrājumu veidošanas instrumenti, un daļai iedzīvotāju varbūt pat neienāk prātā, ka uzkrāt var arī ar apdrošināšanu. Viens no vienkāršākajiem veidiem ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Tā būtība ir ļoti vienkārša: nauda, ko iemaksājam šodien, ar laiku sāk pelnīt papildus naudu, un, pateicoties saliktajiem procentiem un pie labvēlīgiem tirgus apstākļiem, šis efekts ar gadiem kļūst arvien ievērojamāks. Paralēli tam cilvēks būs arī apdrošināts,” stāsta LAA prezidents Jānis Abāšins.
Iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka lielā daļā mājsaimniecību nav finansiālās drošības  vēl pirms pieciem gadiem vairāk nekā trešdaļai jeb 35 % Latvijas mājsaimniecību nebija vispār nekādu uzkrājumu. Daļa iedzīvotāju pēdējos gados ir sākuši aktīvāk domāt par uzkrājumu veidošanu – kara Ukrainā ietekmē 24 % cilvēku sākuši veidot uzkrājumus, piemēram, apdrošinājuši dzīvību ar uzkrājumu.2 Savu lomu atstājusi arī Covid-19 pandēmija – tā likusi daļai sabiedrības nopietnāk domāt par finanšu drošības spilvenu.

Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem

Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.

Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu