Finanšu drošība pēc 10, 20 un 30 gadiem: kā apdrošināšana palīdz veidot uzkrājumus vecumdienām

Ģimenes lokā reti tiek pārrunāti dažādi nākotnes scenāriji – kas notiktu slimības, nelaimes gadījuma vai nāves situācijā, kā tiktu segti kredīti, kā tiktu nodrošināti bērni, kā nodrošināt stabilus ienākumus vecumdienās. Tas bieži vien nozīmē arī to, ka netiek izmantoti finanšu instrumenti, kas ilgtermiņā var nodrošināt gan stabilitāti, gan kapitāla pieaugumu.

“Ir dažādi uzkrājumu veidošanas instrumenti, un daļai iedzīvotāju varbūt pat neienāk prātā, ka uzkrāt var arī ar apdrošināšanu. Viens no vienkāršākajiem veidiem ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Tā būtība ir ļoti vienkārša: nauda, ko iemaksājam šodien, ar laiku sāk pelnīt papildus naudu, un, pateicoties saliktajiem procentiem un pie labvēlīgiem tirgus apstākļiem, šis efekts ar gadiem kļūst arvien ievērojamāks. Paralēli tam cilvēks būs arī apdrošināts,” stāsta LAA prezidents Jānis Abāšins.

Iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka lielā daļā mājsaimniecību nav finansiālās drošības  vēl pirms pieciem gadiem vairāk nekā trešdaļai jeb 35 % Latvijas mājsaimniecību nebija vispār nekādu uzkrājumu. Daļa iedzīvotāju pēdējos gados ir sākuši aktīvāk domāt par uzkrājumu veidošanu – kara Ukrainā ietekmē 24 % cilvēku sākuši veidot uzkrājumus, piemēram, apdrošinājuši dzīvību ar uzkrājumu.2 Savu lomu atstājusi arī Covid-19 pandēmija – tā likusi daļai sabiedrības nopietnāk domāt par finanšu drošības spilvenu.

Tas nozīmē, ka būtiska sabiedrības daļa intuitīvi saprot, ka tikai paļauties uz valsts pensiju un pabalstiem nav droši.

Kā skaidro J. Abāšins, dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu apvieno divas ļoti svarīgas funkcijas: “Pirmkārt, tā nodrošina ģimeni ar finansiālu atbalstu, ja apdrošināto piemeklē smaga slimība vai nāve – šajā brīdī tuviniekiem ir pieejami līdzekļi kredītu segšanai, ikdienas izdevumiem vai bērnu izglītībai. Otrkārt, katra iemaksa veido uzkrājumu – tas ir ilgtermiņa kapitāla veidošanas instruments, nevis tikai vienkārša apdrošināšanas polise. Protams, lejupejoša tirgus situācijā uzkrājums var arī sarukt, taču tieši tāpēc ir svarīgi ieguldīt ilgāku laiku, jo pēc krituma vienmēr nāk kāpums un garākā termiņā, visticamāk, izdosies uzkrāt.”

Diemžēl uz kopējā Eiropas Savienības (ES) fona joprojām atpaliekam. Ja ES vidējā dzīvības apdrošināšanas prēmija uz vienu iedzīvotāju gadā sasniedz aptuveni 1100 eiro, Latvijā tie ir ap 70 eiro.3 Tas nozīmē, ka mēs daudz mazāk izmantojam iespēju ar apdrošināšanu veidot kapitālu nākotnei un pasargāt savas ģimenes. Turklāt aptaujas rāda, ka daudzi atzīst – galvenais šķērslis ir nepietiekami ienākumi, lai gan vienlaikus paši norāda, ka esošie ienākumi bieži vien tiek tērēti emocionāli, nevis plānoti.

Mūsdienu apdrošināšanas produkti ir krietni elastīgāki nekā pirms desmit vai divdesmit gadiem. Iemaksas var pielāgot ienākumu līmenim, mainīt līguma parametrus, ir pieejami risinājumi gan konservatīvākām, gan aktīvākām ieguldījumu stratēģijām. Dzīvības apdrošināšana var tikt papildināta ar dažādiem riskiem – nelaimes gadījumu, kritisku slimību u.c. Kā norāda J.Abāšins, tas bieži vairāk ir jautājums par prioritātēm  vai mēs izvēlamies vienu lielu pirkumu šodien vai drošību un stabilitāti sev un tuviniekiem pēc 10, 20 vai 30 gadiem.

“Lai gan sabiedrībā joprojām ir izplatīts uzskats, ka “par tādām lietām labāk nerunāt”, tieši saruna ģimenes lokā bieži ir pirmais solis uz atbildīgāku rīcību. Kad ģimene ir izrunājusi, kas notiktu dažādos scenārijos un kādus finanšu un apdrošināšanas instrumentus izmantot, lēmums par dzīvības apdrošināšanu ar vai bez uzkrājumu vairs nešķiet tik sarežģīts vai biedējošs. Tas kļūst par daļu no apzināta lēmuma rūpēties par savējiem – ne tikai šodien, bet visā dzīves garumā,” ir pārliecināts LAA prezidents.

Atšķirībā no naudas glabāšanas “zeķē” vai turēšanas depozīta kontā, kur daļu naudas vērtības “noēd” inflācija, ilgtermiņa finanšu produkti ļauj procentiem pelnīt procentus. Ja regulāri ik mēnesi vai ceturksni iemaksā noteiktu summu, tad katru gadu peļņu var nest ne tikai sākotnēji iemaksātā nauda, bet arī iepriekšējo gadu procenti. Laika gaitā uzkrājums var kļūt krietni lielāks par visu iemaksu kopsummu, īpaši, ja cilvēks sāk krāt savos 20 vai 30 gados, nevis atliek lēmumu līdz pensijas vecuma priekšvakaram.