Lietuvas pensiju reforma: trīs izplatīti mīti un ko rāda dati

SEB Life and Pension Baltic SE valdes priekšsēdētājs Arnolds Čulkstēns norāda, ka šī atšķirība bieži tiek pārprasta: "Daudziem ir priekšstats, ka Lietuvā, izstājoties no pensiju 2. līmeņa, cilvēki varēja izņemt visu uzkrājumu, tostarp valsts iemaksas. Patiesībā izmaksāta tika tā daļa, ko cilvēks pats bija iemaksājis, savukārt pārējais atgriezās kopējā pensiju sistēmā. Šī ir būtiska atšķirība, kas Latvijā nereti tiek pārprasta, jo mūsu sistēma balstās uz vienotu sociālo iemaksu modeli."

To ilustrē arī praktisks piemērs: 35 gadus vecs iedzīvotājs ar uzkrājumu virs 14 tūkstošiem eiro, izstājoties no sistēmas, saņēma ap 10,6 tūkstošiem eiro 1, bet atlikusī daļa tika novirzīta Valsts Sociālās apdrošināšanas fondam "Sodra" pensiju 1. līmeņa finansēšanai.

2. mīts: Pensiju 2. līmeņa plāni nav ienesīgi

Dati Baltijā šo pieņēmumu neapstiprina. Lietuvā pensiju fondu aktīvi šobrīd veido aptuveni 10,2 miljardus eiro. Pēc nesenajām izmaksām iedzīvotājiem 1. ceturksnī tika pārskaitīti gandrīz 2,9 miljardi eiro, no kuriem aptuveni 1,5 miljardi eiro bija tieši ieguldījumu peļņa – puse no kopējās summas. Labos rezultātus veicināja 2018. gadā īstenotā reforma, kas sadalīja visus dalībniekus pa vecumam atbilstošiem plāniem.

Pozitīvu dinamiku rāda arī ienesīguma rādītāji. Piemēram, Lietuvā pensiju 2. līmeņa plāni jaunākajiem dalībniekiem (dzimušiem no 1996. līdz 2009. gadam) pēdējā gada laikā uzrādīja ienesīgumu robežās no +7,36% līdz +16,34% atkarībā no pārvaldnieka. Līdzīga tendence vērojama arī Latvijā, kur vidējais visu pensiju 2. līmeņa plānu ienesīgums pēdējā gadā sasniedzis 17,82% , bet augsta riska plāniem – vairāk nekā 24% . Tāpat jāņem vērā, ka konservatīvo plānu ienesīgums ir zemāks, jo to galvenais mērķis ir kapitāla saglabāšana, nevis maksimāla peļņa. Tāpēc īpaši svarīgi izvēlēties savam vecumam atbilstošu pensiju plānu.

Citiem vārdiem – ilgtermiņā pensiju 2. līmeņa uzkrājums ne tikai saglabā savu vērtību, bet arī to būtiski palielina.

Lietuvas pieredze rāda pretējo. Pēc izmaksām tika novērots straujš patēriņa pieaugums, īpaši tādās kategorijās kā sadzīves tehnika, mēbeles un elektronika. Patēriņš pat pārsniedza Ziemassvētku iepirkšanās perioda līmeni. Līdzīga situācija savulaik tika novērota arī Igaunijā.