Mikrodzīvokļi Latvijā kļūst arvien populārāki

Tiesa, gan pirmreizējā, gan otrreizējā tirgū vispopulārākie joprojām ir divistabu dzīvokļi, kas veido teju pusi darījumu. Savukārt otrreizējā tirgū vienistabas dzīvokļi (28 %) pieprasījumā apsteidz trīsistabu dzīvokļus (23 %), liecina nekustamo īpašumu tirgus analīzes rīka “Cenubanka.lv” dati par šā gada pirmo ceturksni.

Salīdzinot ar 2024. gada pirmo ceturksni, šā gada sākumā darījumu skaits vienistabas dzīvokļu otrreizējā tirgū pieaudzis par 9,4 %.

Protams, mikromājoklis nav piemērots visiem un ne visos dzīves posmos, taču konkrētās situācijās var būt apzināta un pamatota izvēle. Piemēram, kā pagaidu apmešanās vieta citā pilsētā, mājas birojs, mājoklis studentam, vecāka gadagājuma ģimenes loceklim vai kā ieguldījums īrei. Daļai cilvēku tas ir arī apzināts dzīvesveids – mazāka telpa, mazāk izmaksu un vienkāršāka ikdiena.

Mainoties tendencēm, pielāgojas arī bankas. “Gan īpašuma mērķis, gan tā lielums arvien mazāk ietekmē aizdevuma saņemšanu. Mums svarīgas nevis formalitātes, bet gan tas, vai mājoklis atbilst cilvēka reālajām vajadzībām. Mēs redzam, ka Z paaudzes klienti pieņem pārdomātus lēmumus un aizvien biežāk 18 vai 20 kvadrātmetru dzīvoklis tiek iegādāts nevis aiz izmisuma ierobežotu finanšu līdzekļu dēļ, bet gan kā apzināta, racionāla izvēle noteiktā dzīves posmā,” skaidro Surgofts.

Papildus hipotekārajam kredītam mājokļa iegādei vai uzlabošanai var izmantot arī citus finansēšanas risinājumus, piemēram, aizdevumu pret nekustamā īpašuma ķīlu vai kredītu remontam un energoefektivitātes uzlabošanai.

Kā norāda “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs, atsevišķos gadījumos – piemēram, ja īpašuma vērtība vai darījuma apjoms neatbilst klasiskā hipotekārā kredīta nosacījumiem, – alternatīvs risinājums var būt piemērotāks.

Jebkurā gadījumā, neskatoties uz aizdevuma veidu, tas ir lēmums, kas vienmēr jāizsver īpaši rūpīgi, pārliecinoties par savu spēju pildīt saistības.

Pēdējos desmit gados Latvijā turpina pieaugt vienas personas mājsaimniecību skaits. Salīdzinot ar 2015. gadu, pērn to īpatsvars palielinājās par 28,6 %, liecina CSP dati. Mikromājoklis ir likumsakarīgs urbanizācijas, solo dzīvesveida un tendences meklēt ekonomiski pamatotu dzīvesvietu pilsētas centrā rezultāts.

Daži ekonomisti sagaida, ka ilgtermiņā cilvēki nekustamo īpašumu tirgū arvien vairāk izvēlēsies tā saukto kopdzīves modeli, proti, īrēs mazākus mājokļus nekā ierasts ar plašām un augstas kvalitātes koplietošanas telpām: virtuvi, sporta zāli un atpūtas zonām.

Rīgā jau darbojas viens kopdzīvošanas projekts – “Bigbank” finansētais “Youston Co-living Riga” Krišjāņa Valdemāra ielā 38. Lietuvas nekustamā īpašuma attīstītājs “Kaita Group” līdzīgus namus uzbūvējis arī Viļņā, Prāgā un Londonā. Nākotne rādīs, vai šāds modelis Latvijā varētu nostiprināties.

“ Visticamāk arī turpmāk redzēsim, ka līdztekus tradicionālajām dzīvokļu platībām tirgū parādās mikromājokļi, jo Latvijā aizvien valda uzskats, ka katram vajag “savu zemes pleķīti”, pat tad, ja tas ir mazs,” secina Surgofts.