Sabiedrības finansiālā drošība ir arī valsts noturības jautājums

Jāuzsver, ka uzkrājumu rezerve un pārdomāts atmaksas plāns ļauj mājsaimniecībām veiksmīgāk pārvarēt ekonomiskās svārstības, uzņemoties jaunas saistības. Taču, ja mājsaimniecības dzīvo bez finanšu drošības spilvena, pat nelielas procentu likmju vai ienākumu izmaiņas var ātri pāraugt maksātspējas problēmās, kas krīzes laikā palielinātu spiedienu gan uz banku sistēmu, gan valsts finansēm.

Saskaņā ar “Eurostat” datiem 2025. gada trešajā ceturksnī eirozonas mājsaimniecību uzkrājumu līmenis sasniedza 15,1 %. Lai gan tas nedaudz samazinājās, tas joprojām bija augstāks nekā pirms pandēmijas. Tas liecina, ka cilvēki joprojām reaģē uz nenoteiktību, palielinot uzkrājumus.

Ilgstoši dzīvojot nenoteiktības apstākļos, sabiedrība bieži sadalās divās nometnēs, proti, vieni kļūst īpaši piesardzīgi, samazina patēriņu un atliek investīcijas, piemēram, mājoklī, savukārt citi, gluži pretēji, izvēlas sevi neierobežot, jo nākotne šķiet pārāk neskaidra. Šie abi galējie varianti var vājināt ilgtermiņa noturību.

Vērtējot Baltijas valstis, atšķirības starp Latviju, Lietuvu un Igauniju galvenokārt saistītas ar ekonomikas struktūru. Saskaņā ar Igaunijas Centrālās bankas datiem 2025. gadā aizdevumu pieaugums valstī bija straujš, savukārt noguldījumu kāpums – salīdzinoši lēnāks. Tikmēr Lietuvas Bankas dati vēsta, ka 2025. gada decembrī mājsaimniecību noguldījumi mēneša laikā pieauga par 1,4 miljardiem eiro, savukārt iedzīvotājiem izsniegto aizdevumu portfelis palielinājās gandrīz par 170 miljoniem eiro. Savukārt kreditēšanas temps Lietuvā 2025. gada beigās bija viens no straujākajiem eirozonā. Šīs tendences liecina, ka visās trīs valstīs galvenais izaicinājums ir līdzīgs – sabalansēt aizņemšanās pieaugumu ar ilgtspējīgu mājsaimniecību noturību.

Lietuvai šis un nākamie gadi būs nozīmīgi arī saistībā ar izmaiņām pensiju 2. līmeņa likumdošanā. Tā kā iedzīvotājiem ir iespēja no tā izstāties, redzam, ka daļa cilvēku jau izmanto uzkrātos līdzekļus. Saskaņā ar Lietuvas Investīciju un pensiju fondu asociācijas datiem aptuveni 40 % jeb ap 580 000 iedzīvotāju pēc reformas izņēmuši savus uzkrājumus no 2. pensiju līmeņa. Bet 515 000 jeb 37 % cilvēku izņēmuši visas savas iemaksas kopā ar investīciju peļņu, savukārt vēl 65 400 dalībnieki veselības stāvokļa vai tuvojošās pensijas dēļ izstājušies no sistēmas vai izmantojuši iespēju izņemt 25 % no uzkrātajiem līdzekļiem. Šo darbību rezultātā kopējais izmaksāto līdzekļu apjoms šīm grupām sasniedzis attiecīgi aptuveni 2,9 miljardus eiro un 255,8 miljonus eiro.

Un, lai gan likumsakarīgi – daudzi izvēlas iegādāties sen kārotas sadzīves tehnikas preces vai ātrāk atdod aizņēmumus, pieaugusi interese par ieguldījumiem, īpaši 3. pensiju līmenī. Tikai martā un aprīlī noslēgto jauno 3. līmeņa pensiju līgumu skaits sasniedza 40 % no visa 2025. gadā piesaistīto dalībnieku apjoma. Lai gan pilnvērtīgi izvērtēt, kā iedzīvotāji rīkojušies ar pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem, varēs tikai gada beigās, jau tagad skaidrs, ka tas ir pārbaudījums sabiedrības finanšu briedumam. Novirzot līdzekļus īstermiņam, ilgtermiņa finansiālā drošība var pavājināties. Savukārt, ja tie tiek izmantoti finanšu rezerves veidošanai vai saistību samazināšanai, tiks stiprināta gan mājsaimniecību, gan valsts noturība.