Par rūķīšu dzīvokli centrā prasa vairāk nekā par jauno projektu apkaimēs

Vidējās cenas darījumos dzīvokļiem jauno projektu pirmreizējā tirgū gan Rīgas apkaimēs, gan centrā saglabājušās stabilas. Kvadrātmetrs iekštelpu platības jaunajā projektā aprīlī vidēji maksāja 2690 EUR, savukārt centrā - 3800 EUR. Izmaiņas nav novērotas arī darījumu summās ar dzīvokļiem Rīgas centra renovētajos pirmskara namos – vidējā cena par kvadrātmetru tajos ir 3000 EUR. Lai gan mēneša ietvaros būtiskas atšķirības darījumu vidējās cenā nav novērotas, cenu pieaugumu var uzskatāmi ilustrēt gada griezumā. Gan pirmreizējā tirgus jaunbūvēs, gan Rīgas centra atjaunotajās pirmskara ēkās vidējā cena par iekštelpu platību augusi par teju 10%, salīdzinot ar to pašu periodu 2025. gadā.

Tikpat nozīmīgu cenu kāpumu gada laikā piedzīvojis jauno projektu otrreizējais tirgus. Apkaimēs vidējā cena darījumos aprīlī pārsniegusi 2300 EUR/ m². Salīdzinājumam – pērnā gada aprīlī vidējā cena dzīvokļu cena darījumos bijusi par 9% zemāka. Savukārt Rīgas centrā vidējā cena tuvojas nepilniem 2900 EUR par kvadrātmetru (+5% pret to pašu laika periodu 2025. gadā).

Cenu ziņā kopš gada sākuma vismazāk mainījies sērijveida dzīvokļu tirgus. Vidējās cenas dzīvokļiem apkaimēs turas ap 1160 EUR/ m², bet centrā ap 1540 EUR/ m². Tomēr gada laikā cenas būtiski kāpušas arī šajā segmentā – pērnā gada aprīlī dzīvokli Rīgas apkaimju sērijās varēja iegādāties par 10% lētāk nekā šobrīd.

Lūkojoties sludinājumu portālos, aizvien biežāk iespējams ieraudzīt īpašumus, kas raisa vienu vienīgu jautājumu – kurš gan vēlētos iegādāties 19 m² lielu mājokli? Un kurš tādā gribētu un fiziski varētu dzīvot? Neskatoties uz skepsi, mikromājokļi jeb “rūķīšu mājokļi” ir pieprasīti un populāri, turklāt mazo dzīvokļu kvadrātmetra cena daudzos gadījumos jau līdzinās vai pat pārsniedz jauno projektu cenu atsevišķās Rīgas apkaimēs. Vidēja cena 15-30 m² plašam mājoklim Rīgas centrā gada laikā pieaugusi par 13% un šobrīd sasniedz 3160 EUR/ m². Taču pēdējo piecu gadu laikā cenas kāpums bijis vēl iespaidīgāks, tuvojoties 60% salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo ceturksni.

“Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevļeva stāsta - mikrodzīvokļu popularitāte sāka plaukt vēl pirms pandēmijas, taču īpaši strauji attīstījās pēc tās. Tos aktīvi iegādājas mazie investori, ārvalstu studenti, ekspati, kas apmetušies Rīgā uz noteiktu laiku, labi pelnoši IT jomas speciālisti, kuri meklē nelielu dzīvesvietu ārpus ģimenes mājokļa un nevēlas strādāt attālināti no trokšņainas mājas vides. Mini-dzīvokļi ir sevišķi iekārojami mazo, privāto investoru acīs, jo ienesīguma likme šādiem īpašumiem parasti pārsniedz 6%, un tos ir iespējams ātri izīrēt.

“Tā sauktie “rūķīšu dzīvokļi” tirgū ieņem ļoti specifisku nišu. Visvairāk šādu īpašumu pieejami renovētajās pirmskara ēkās Rīgas centrā. Tos visbiežāk pērk investori - gan privātpersonas, gan juridiskās personas – par summu no 70 līdz 90 000 EUR. Dzīvokli kosmētiski uzlabo, mūsdienīgi iekārto pēc labākajām “Pinterest” tradīcijām un pēc tam izīrē. Viss, kas parādās sludinājumu portālos, tiek izķerts kā karsti pīrādziņi, jo īpašumu uzturēšanas izmaksas ir zemas, bet ienesīgums – augsts,” norāda Ksenija Ijevleva.

Pēc “Latio” novērojumiem, īres cenas šajā segmentā svārstās plašā amplitūdā – no 250 EUR mēnesī tālajā centrā līdz pat 600 EUR mēnesī kvalitatīvi renovētos dzīvokļos pilsētas sirdī. Atsevišķos gadījumos sludinājumos prasītā īres maksa pārsniedz pat 1000 EUR mēnesī, īpaši premium klases mikroapartamentos ar dizaina interjeru un izteikti centrālu atrašanās vietu.

Vēl viena mikromājokļu priekšrocība – tos iespējams ātri pārprofilēt no īstermiņa uz ilgtermiņa mājokļiem. Pandēmijas laikā, kad tūristu plūsma gandrīz apstājās, daudzi īstermiņa īrei paredzētie mājokļi tikai pielāgoti ilgtermiņa īrei vietējiem iedzīvotājiem, apliecinot, ka šis nišas segments ir elastīgs un spēj reaģēt uz tirgu teju nekavējoties.

Lai gan tirgus eksperti prognozē “rūķīšu dzīvokļu” uzvaras gājiena turpinājumu, pieprasījumu uzturot gan investoriem, gan minimāla, funkcionāla dzīvesveida piekritējiem, jāņem vērā, ka tie nav piemēroti ģimenēm ilgtermiņa dzīvei, ja tas ir vienīgais “pa kabatai” esošais īpašums.

“Latvijā jau šobrīd ir ārkārtīgi augsts viena cilvēka mājsaimniecību īpatsvars. Cilvēki arvien vairāk izolējas viens no otra, retāk socializējas, kas atspoguļojas arī sarežģītā demogrāfiskā situācijā. Ja arvien vairāk mājokļu tiek pārveidoti par “rūķīšu” dzīvokļiem un to cenas turpina augt, ieguvējs, protams, būs investors, bet ne vienmēr – pats iedzīvotājs. Dzīve 15 vai 20 kvadrātmetros ilgtermiņā ierobežo cilvēka iespējas pilnvērtīgi dzīvot, uzņemt viesus, veidot ģimeni un justies komfortabli savā mājoklī. Latvieša sapnis ir savs pleķītis, taču diez vai padsmit kvadrātmetru plašs miteklis ir tas, par ko vairums cilvēku domā,” akcentē K.Ijevleva.