Piecas finanšu prasmes, bez kurām neiztikt

Ja palūkojamies datos, šobrīd finanšu pratības rādītāji kopumā nav iepriecinoši. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2023. gadā publicētā aptauja, kurā piedalījušies iedzīvotāji no kopumā 40 valstīm, rāda – kamēr salīdzinoši liels skaits (84 %) pieaugušo izprot inflācijas jēdziena definīciju, vien 63 % aptaujāto spēj piemērot naudas laika vērtības principu saviem uzkrājumiem, un tikai 42 % pieaugušo izprot salikto procentu darbību.

Septiņi no desmit pieaugušajiem pirms pirkuma rūpīgi apsver, vai var to atļauties, kamēr finanšu produktus starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem salīdzina vien 26 %. Vidējais finanšu pratības rezultāts ir 60 no 100. Turklāt pieaugušie ar augstāku finanšu pratības līmeni uzrāda arī augstāku finansiālo labklājību un noturību, secināts aptaujā.

Sākt var pavisam vienkārši – ar ikdienas izdevumu fiksēšanu piezīmēs telefonā, Excel tabulā vai pierakstu kladē, atzīmējot visus tēriņus, arī šķietamus sīkumus – izmaksas par kafiju, pasūtījumu piegādēm vai spontāniem pirkumiem –, un mēneša beigās veikt īsu pārskatu.

Daudziem noder klasiskais princips ar izdevumu sadalīšanu daļās – vajadzībām, vēlmēm un uzkrājumiem. Tomēr labāk, ja vari kategorijas sašaurināt vēl sīkāk: piemēram, mājokļa izmaksas (ikmēneša īre un rēķini), pārtikas izdevumi, transports, veselība, spontānie pirkumi, izklaide un uzkrājumi.

50-30-20 modelis paredz, ka 50 % savu ienākumu tērējam pamatvajadzībām, 30 % vēlmēm, bet 20 % novirzām uzkrājumiem un investīcijām. Sākumā uzkrājumu daļai var veltīt 10 %, bet vajadzībām 60 %, kamēr nostiprinās disciplīna. Pārskatot savu sarakstu, vari izvērtēt – iespējams, kādā no kategorijām nākamajā mēnesī tēriņus var samazināt?

Ņem talkā tehnoloģijas – piemēram, mākslīgā intelekta rīki var palīdzēt sakārtot izdevumu kategorijas atbilstoši tavam dzīvesveidam un pamanīt pozīcijas, kur iespējams ietaupīt. Praktiskai ikdienas uzskaitei noder arī mobilās lietotnes (piemēram, Spendee, Monefy vai Buddy) – to pamata funkcijas ir bezmaksas un ļauj ērti sākt sekot saviem tēriņiem.

Jo precīzāki būs izvirzītie mērķi, jo labāk varēsi izplānot, kā tos sasniegt. Bez skaidra mērķa krāšana bieži paliek kā abstrakta iecere (es gribētu…, man vajadzētu…), kam grūti sacensties ar ikdienas kārdinājumiem. Savukārt konkrēti formulēti mērķi palīdz pieņemt pārdomātus lēmumus un sadalīt nākotni saprotamos posmos – atšķirot to, kas nepieciešams tuvākajā laikā, no tā, kam jāgatavojas ilgtermiņā.

Praktiski finanšu mērķus var formulēt pēc ļoti vienkārša principa – nosaki konkrētu summu, termiņu un skaidru rezultātu. Piemēram, nevis vajadzētu krāt drošībai, bet 12 mēnešos jāsakrāj 1500 eiro drošības spilvenam. Tātad katru mēnesi ir jāatliek 125 eiro. Mērķi vari pielāgot atbilstoši saviem ienākumiem un vajadzībām – dzīve var būt neparedzama, un ir pilnībā saprotami, ja kādā mēnesī sanāks atlikt mazāk. Uzkrājumu veidošanā svarīgāka ir regularitāte, nevis apjoms.

Finanšu drošību nav iespējams sasniegt bez krāšanas. Tā nereti tiek uztverta par privilēģiju, kas pieejama tikai tiem, kam ir augsti ienākumi, taču patiesībā izšķiroša ir regularitāte. Pat nelielas summas – desmit vai piecpadsmit eiro mēnesī –, kas tiek atliktas apzināti un konsekventi, laika gaitā veido stabilu pamatu un sniedz lielāku brīvību.

Piekop vienkāršu principu: samaksā sev pirmajam. Saņemot algu, daļu naudas uzreiz atliec uzkrājumam. Šo procesu vari automatizēt, piemēram, uzstādot automātisku ikmēneša pārskaitījumu uz krājkontu, lai ikdienas steigā neaizmirstu par savu mērķi. Piemēram, ja katru mēnesi atliksi 50 eiro, gadā uzkrājums sasniegs jau 600 eiro, plus būsi nopelnījis procentus, kas pie Bigbank ir 2,5 % pirmos divus mēnešus un 2,4 % pēc tam.

“Krājkonts ir no ikdienas maksājumu konta nošķirts naudas glabāšanas rīks. Tas palīdz samazināt kārdinājumu iztērēt uzkrājumus nepārdomātiem pirkumiem. Vienlaikus krājkonts ļauj naudai pelnīt un ir arī salīdzinoši elastīgs – pēc naudas pieprasīšanas, saņemsiet to dažās dienās,” skaidro Bigbank Latvijas filiālē.

Līdzās uzkrājumiem neplānotām dzīves situācijām finanšu drošība ietver arī prasmi atpazīt krāpniecību. Digitālajā laikmetā spēja kritiski izvērtēt informāciju un sargāt savus datus ir tikpat nozīmīga kā drošības spilvens bankas kontā, jo viens nepārdomāts solis var apdraudēt gadiem krātus līdzekļus.

Finanšu drošību var stiprināt ar dažiem vienkāršiem principiem. Pirmkārt, atceries – banka, valsts iestādes vai kurjerpasta uzņēmumi nekad neprasa PIN kodus, paroles vai piekļuves internetbankai pa telefonu, īsziņā vai e-pastā. Ja rodas šaubas, saruna jāpārtrauc un informācija jāpārbauda oficiālajā mājaslapā vai zvanot uz tajā norādīto tālruņa numuru.

Otrkārt, noteikti ieteicams izmantot divu faktoru autentifikāciju, regulāri mainīt paroles un katram pakalpojumam, arī sociālo mediju profiliem, lietot atšķirīgu paroli. Tāpat vērts ieviest principu – nekad nepieņemt finanšu lēmumus steigā vai emociju iespaidā, jo tieši uz to visbiežāk balstās krāpnieku taktika.

Jāprot orientēties arī digitālajā vidē, jo liela daļa finanšu dzīves mūsdienās norisinās tieši tur. Piemēram, digitālos maksājumus 2024. gadā OECD dalībvalstīs izmantoja jau 96 % procenti iedzīvotāju. Vienlaikus zema digitālā finanšu pratība palielina krāpniecības riskus, savukārt digitālie maksājumi var veicināt pārtēriņu, norādīts 2025. gada septembrī publicētajā OECD ziņojumā.

Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors un Matemātikas un informātikas institūta vadošais pētnieks Pēteris Paikens uzsver, ka finanšu pratībā nereti pietrūkst tieši praktiskas izpratnes par investīcijām. Par to, kā ieguldījumi notiek praksē – kas cilvēkam jādara un kur jāvēršas, ja, piemēram, vēlas ieguldīt 10 000 eiro, kā arī kāda atdeve šādos gadījumos ir reālistiski sagaidāma. Viņa skatījumā, tā varētu mazināt krāpšanas riskus – īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo digitālajā vidē būtiskus zaudējumus rada tieši fiktīvi investīciju jeb “ātrās peļņas” piedāvājumi.

Ne mazāk svarīga finanšu pratības daļa ir izpratne par aizņemšanos. Latvijas Bankas jaunākie dati rāda, ka 2025. gada septembrī kavējumu īpatsvars sasniedza 2,6 % no visiem kredītiem jeb 469,14 tūkstošus eiro. Salīdzinot ar 2024. gada septembri, vērojams neliels pieaugums, kad šajā pašā periodā kavējumu īpatsvars veidoja 2,5 % no visiem kredītiem (414,44 tūkstošus eiro). Savukārt 2023. gada septembrī tas bija 2,3 % no visiem kredītiem jeb 368,17 tūkstoši eiro.

Tas nozīmē, ka no 2023. gada līdz 2025. gada septembrim kavējumu summa pieaugusi par 0,3 procentpunktiem jeb 100,97 tūkstošiem eiro. Parādu pieaugums ir noturīgs un parāda, ka ne visi kredītņēmēji pilnībā izprot savu finanšu iespēju robežas vai spēj tās ilgstoši pārvaldīt. Uzlabojot iedzīvotāju finanšu pratību, šie rādītāji, iespējams, saruktu.

“Pirms aizņemties, vienalga, vai no drauga, paziņas vai bankā, vienmēr ieteicams sev uzdot dažus ļoti konkrētus jautājumus: vai šis aizdevums palīdzēs uzlabot manu situāciju ilgtermiņā vai tikai atvieglos to uz īsu brīdi? Vai es spēšu segt ikmēneša maksājumus arī tad, ja ienākumi īslaicīgi samazināsies? Praktiski tas nozīmē izrēķināt, cik liela daļa ikmēneša ienākumu tiks novirzīta kredīta maksājumam, un pārliecināties, ka tā nepārsniedz 40 %,” skaidro bankā.

Tāpat Bigbank uzsver, ka jāpievērš uzmanība ne vien procentu likmei, bet arī kopējām kredīta izmaksām jeb gada procentu likmei (GPL), nepieciešams rūpīgi izlasīt līguma nosacījumus un regulāri sekot līdzi savām finansēm arī pēc aizņemšanās. Dažkārt vecāki kredīti vairs nav izdevīgi, tad var apsvērt refinansēšanu. Pirms lēmuma pieņemšanas noteikti ieteicama konsultācija bankā.