Pirmās iemaksas sakrāšanai mājoklim vajadzīgi vismaz pieci gadi

Lai arī turpmāko piecu gadu laikā mājokli plāno iegādāties 31 % iedzīvotāju, pirmās iemaksas trūkums joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem sava mājokļa iegādei.

Pēdējo divu gadu laikā iedzīvotāju iespējas sakrāt līdzekļus mājokļa pirmajai iemaksai ir mainījušās. Ja 2023. gadā 28 % iedzīvotāju norādīja, ka nepieciešamo summu varētu uzkrāt viena līdz trīs gadu laikā, tad šogad šādu iespēju saskata vien 13 %. Aptuveni katram piektajam iedzīvotājam šogad būtu nepieciešami teju no četriem līdz pieciem gadiem. Pieaudzis to cilvēku skaits, kuriem pirmajai iemaksai būtu nepieciešami vismaz septiņi gadi. Vienlaikus būtiski samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem līdzekļi pirmajai iemaksai jau ir vai būtu uzreiz pieejami – šogad šādu iespēju min tikai 8 %.

“ Pirmā iemaksa ir viens no priekšnosacījumiem ceļā uz savu mājokli, taču tieši tās apjoms mājokļa iegādi daudziem iedzīvotājiem padara par ilgtermiņa mērķi. Lai gan redzam stabilu algu pieaugumu, ikdienas izdevumi un dzīves dārdzība joprojām ietekmē spēju veidot uzkrājumus. Daudzām mājsaimniecībām pirmā iemaksa, kas veido ap 15-20 % no mājokļa cenas, nozīmē būtisku finanšu slogu – pēc Luminor datiem tā vidēji ir 20 000 eiro. Redzams, ka nepieciešamās summas uzkrāšana kļūst arvien laikietilpīgāka vai pat neiespējama. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mājokļu pieejamība Latvijā rada izaicinājumus, īpaši jaunajos projektos, kuru cenas turpina pieaugt,” skaidro Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Kaimiņvalstīs iedzīvotāji pirmo iemaksu var sakrāt nedaudz ātrāk – Lietuvā (23 %) un Igaunijā (22 %) lielākā daļa iedzīvotāju kā iespējamo uzkrāšanas termiņu norāda no četriem līdz pieciem gadiem. Savukārt Lietuvā, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, visvairāk iedzīvotāju (21 %) uzskata, ka pirmo iemaksu varētu sakrāt pat no viena līdz trīs gadu laikā.

Iedzīvotāji ar augstāko izglītību demonstrē lielāku finansiālo stabilitāti – 38 % apgalvo, ka nepieciešamo summu spētu sakrāt tuvāko piecu gadu laikā. Mājsaimniecības ar četriem cilvēkiem biežāk (15 %) norāda, ka līdzekļus varētu izveidot salīdzinoši ātri jeb no viena līdz trīs gadiem. Īpaši labas iespējas uzkrāt ir iedzīvotājiem ar augstākiem vidējiem ienākumiem, proti, virs 1501 eiro mēnesī.

Tajā pašā laikā 13 % iedzīvotāju atzīst, ka viņiem šādu uzkrājumu izveidot nav iespējams. Lielākas grūtības novērojamas starp iedzīvotājiem ar pamatizglītību (38 %). Savukārt lauku teritorijās gandrīz katrs piektais atzīst, ka pirmo iemaksu nemaz nespētu sakrāt. Mājsaimniecībās, kurās dzīvo pieci vai vairāk cilvēki, pirmās iemaksas uzkrāšana sagādā problēmas 16 % iedzīvotāju. Vecuma griezumā visizaicinošākā situācija ir iedzīvotājiem no 40 līdz 49 gadiem, kur teju katram ceturtajam nepieciešami vismaz septiņi gadi.

“ Daļai iedzīvotāju atvieglojumu var sniegt valsts atbalsta programmas, piemēram, Altum mājokļu garantijas. Ģimenēm ar bērniem Altum atbalsts ir 5-55 % apmērā no aizdevuma atkarībā no bērnu skaita ģimenē, īpašuma atrašanās vietas un energoefektivitātes, savukārt jaunajiem speciālistiem ir iespēja saņemt mājokļa programmas atbalstu līdz 20 % no kredīta summas. Šādā veidā ir iespējams ātrāk nonākt pie sava īpašuma vai iegādāties ģimenei atbilstošu mājokli. Lai noskaidrotu pieejamo ALTUM atbalsta apmēru, ieteicams savlaicīgi, pirms īpašuma iegādes, vērsties bankā un noskaidrot savas iespējas. To var ērti izdarīt pat savos viedtālruņos un bankas speciālista konsultācija pieejama attālināti, tādejādi ietaupot laiku un resursus, un tas ir bez maksas,” norāda Kaspars Sausais.

Ņemot vērā reģionālās atšķirības, Rīgas reģionā situācija ir salīdzinoši labvēlīgāka – 11 % iedzīvotāju norāda, ka līdzekļi pirmajai iemaksai viņiem jau ir pieejami. Citos reģionos mājokļa iegādes uzkrājumu veidošana ir izaicinošāka. Īpaši izceļas Latgale, kur katrs ceturtais iedzīvotājs atzīst, ka uzkrājumu izveidei vajadzīgi vismaz septiņi gadi, bet 18 % norāda, ka sakrāt pirmajai iemaksai nav iespējams. Šie dati atspoguļo būtiskas atšķirības starp galvaspilsētas un reģionu iedzīvotāju iespējām realizēt savus mājokļa iegādes plānus.