Eksporta nozares gadumijai tuvojās ar paceltām burām

Gada sākums nesis kārtējo labo ziņu par apstrādes rūpniecību – pērn novembrī salīdzinājumā ar oktobri ražošana auga par 0,5%, kāpumam gada griezumā sasniedzot 8,9%. Izlaide ir pieaugusi deviņos no 11 aizvadītā gada mēnešiem. Ražošanas apjoms vēl par 0,3% atpalika no augstākā punkta pandēmijas ražošanas buma laikā 2022. gadā, ko noteica tobrīd ļoti augstās globālās preču cenas.

Novembrī bija visu laiku lielākais apjoms koksnes izstrādājumu ražošanā jeb kokapstrādē, izņemot kokzāģētavas. Tāpat tika reģistrēts otrais augstākais pēcpadomju ēras līmenis pārtikas pārstrādē, augstāks tas bija tikai 2008. gada janvārī. Novembris bija arī vēsturiskais vicečempions elektrisko iekārtu ražošanā. Interesanta pērnā gada datu kopainas iezīme ir vienmērīgais apakšnozaru sniegums. Lielākais kritums (-5,1%) pērn 11 mēnešos bija dzērienu ražošanā, kas ir neliela nozare. Nedaudz saruka arī tekstilrūpniecība un ķīmijas preču ražošana.

Nevienam vairs nepienākas balva par minējumu, ka pērn apstrādes rūpniecība auga apmēram par 6% (11 mēnešos: +6,1%). Realitātes kopaina, ko pamatā veido investīcijas un tirgus situācija, signalizē par ļoti līdzīgu kāpumu 2026. gadā. Iedziļinoties eksporta tirgos notiekošajā, noteicošie būs divi apstākļi.

Pirmkārt, pasaules ekonomika kopumā. Spilgta īpatnība aizvadīto divu gadu vēsturē un nākamo divu gadu prognozēs ir kontrasts starp emocionālu drāmu un reālo stabilitāti. Šajā laikā ir ļoti daudz runāts par laikmetu maiņu, milzu satricinājumiem, neprognozējamību. Taču pasaules ekonomikas pieaugums aizvadītajos gados bijis apbrīnojami stabils, ap 3%. Organizācijas, kuru prognozēm sekojam, kā SVF, ECB un Pasaules Banka, sagaida, ka pieaugums arī nākamajos divos gados būs ļoti tuvs 3% gadā. Pārfrāzējot Šekspīru, liela brēka, bet arī diezgan daudz vilnas, nu vismaz normas robežās.

Otrkārt, mūsu tirdzniecības partneru sniegums uz pasaules fona. Tas uzlabojas. Igaunija iziet no ilgas un dziļas recesijas, Lietuvā uzkrājumu notērēšana var dot īstermiņa stimulu (bet arī ilgtermiņa problēmas) jau labi augošai ekonomikai. Ļoti straujš IKP dinamikas uzlabojums, vairāk nekā par procentpunktu, gaidāms Zviedrijā, pakāpeniskāk uzlabosies Vācijas ekonomikas sniegums. Eiropas pārapbruņošanās palīdzēs nozaru grupai, kurai ir lielākās iespējas palielināt ražošanu – metālapstrādei un mašīnbūvei. Pārējos divus ražošanas pīlārus, kas ir pārtikas un koksnes produkti, vairāk ierobežo izejvielu pieejamība, kā arī nepieciešamība īstenot ļoti dārgus investīciju projektus, lai ražošana turpinātu augt jau no sasniegtā līmeņa.

CSP ik mēnesi cītīgi ziņo par rūpniecību, bet tikai klusi papildina datubāzes par vairākām svarīgām pakalpojumu eksporta nozarēm, necildinot šo sava darba daļu. Šajās nozarēs, izņemot programmēšanu, eksporta apgrozījuma daļas ir zemākas nekā apstrādes rūpniecībā, bet visas nosauktās ir svarīgas mūsu sabiedrības ienākumu veidotājas. Oktobrī profesionālo pakalpojumu sniegšanas apjoms reālā izteiksmē gada griezumā auga par 4,7% (pirmajos 10 mēnešos vidēji par 0,8%), programmēšanā par 10,5% (8,6%), transporta pakalpojumos par 5,1% (1,3%), izmitināšanā un ēdināšanā oktobrī bija pretēja kustība jeb kritums par 2,1% (bet janvārī - oktobrī vidēji +4,1%).

Tātad eksportā aizvadītais gads bija sekmīgs, un tendence tā ietvaros – kopumā labvēlīga. Pieaug ticība tam, ka pērn ekonomika auga vairāk nekā par 2% un tiek veidot laba inerce šī, 2026. gada sniegumam.