2026. gads – Latvijas kapitāla tirgus lūzuma punkts

Pagājušajā gadā Rīgas dome sāka virzīt ideju par SIA Rīgas namu pārvaldnieks reorganizāciju akciju sabiedrībā un sākotnēju 51 % kotāciju biržā. Šobrīd diskusija pilsētas domē joprojām turpinās, pastāv vairākas alternatīvas, taču ir skaidrs – Rīgas namu pārvaldnieka nonākšana biržā ir reāls scenārijs. Arī pats uzņēmums jau ir norādījis, ka privātā kapitāla piesaiste palīdzētu uzlabot pārvaldību, caurskatāmību un reputāciju, kā arī dotu iespēju nodrošināt sabiedrības līdzdalību. Ar stabilu naudas plūsmu un plašu klientu loku Rīgas namu pārvaldnieks būtu būtisks kapitāla tirgus balsts – uzņēmums, ar kuru sākt Latvijas kapitāla tirgus lielo restartu. Taču diskusiju ir iezīmējis strīds par to, vai pašvaldībai jāatdod kontrole pār uzņēmumu? Baltijas labākā prakse rāda: Lietuvā un Igaunijā valsts un pašvaldības, kotējot uzņēmumus, konsekventi saglabā vairākumu (piemēram, Ignitis grupė, KN Energies, Tallinna Sadam, Tallinna Vesi ), bet tirgus ieguvumi, tādi kā papildu kapitāls, labāka pārvaldība un caurskatāmība, joprojām iestājas. Rīgas namu pārvaldnieka gadījumā iespējams gan scenārijs, ka uzņēmuma vairākuma daļas paliek pašvaldības īpašumā, gan arī scenārijs, ka uzņēmums tiek pārdots pilnībā – jo tas faktiski darbojas brīvajā tirgū konkurences apstākļos un var lieliski eksistēt arī bez pašvaldības kā galvenā akcionāra. Vai pie šāda scenārija iedzīvotājiem mainītos tarifi, vai pakalpojumu kvalitāte pasliktinātos? Visticamāk nē, jo jau tagad uzņēmumums konkurē ar tādiem nozares spēlētājiem kā Civinity, Hagberg un citiem.

Kamēr Rīgas namu pārvaldnieks būtu simbolisks “enkurs” vietējā tirgū, airBaltic ir Latvijas iespēja parādīt sevi starptautiskajiem investoriem. airBaltic kotācija starptautiskā tirgū var nodrošināt Latvijas kapitāla tirgus starptautisku atpazīstamību, investoru interesi par Baltijas reģionu kopumā, pozitīvu fonu un sinerģiju ar citiem vietējiem publiskajiem piedāvājumiem, jaunu investoru segmenta ienākšanu, kas līdz šim Nasdaq Rīga biržā ir bijusi salīdzinoši vāji pārstāvēta.

Lai gan airBaltic tuvākajā laikā varētu būt starptautiski pamanāmākais Latvijas publiskais piedāvājums, šī uzņēmuma kotēšana varētu būt sarežģīta, nepieciešamā investīciju apjoma un uzņēmuma finanšu stāvokļa dēļ. Uzņēmumam joprojām ir liels dārgu parādu apjoms, kas negatīvi ietekmē uzņēmuma rentabilitāti. Uzņēmuma jaunā vadītāja uzdevums būs nodrošināt operacionālo stabilitāti un uzņēmuma sagatavošanu nākamajai izaugsmes un transformācijas fāzei, kas būs kritiski svarīga uzņēmuma kapitāla struktūras sakārtošanai un virzīšanai uz sākotnējo publisko piedāvājumu.

Arī Latvijas autoceļu uzturētājs ir labs kandidāts, lai kļūtu par pirmo jauno laiku publiski kotēto uzņēmumu, kas iepriekš bijis valsts kontrolē. Uzņēmuma profils – valsts kapitālsabiedrība, kas netiek finansēta no valsts budžeta, kas sniedz infrastruktūras pakalpojumus, ir stabili ieņēmumi un plaša sabiedriskā nozīme – padara to par loģisku kandidātu kapitāla tirgum. Latvijas autoceļu uzturētāja akciju kotācija nodrošinātu sabiedrības līdzdalību uzņēmumā, kas ikdienā ietekmē gandrīz visus valsts iedzīvotājus, caurskatāmību un investoru uzticības pieaugumu publiskā sektora pārvaldībai kopumā. Arī šis uzņēmums varētu būt ļoti piemērots vietējiem ieguldītājiem, kas vēlas gūt lielāku atdevi no saviem līdzekļiem.