Jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem

Aptaujas dati rāda, ka jaunajā gadā Latvijas iedzīvotāji daudz biežāk domās par stabilitāti un papildu ienākumu iespējām, nevis ceļojumiem vai dzīvesstila pirkumiem, iezīmējot piesardzīgu attieksmi pret personīgajām finansēm.

Latvijas iedzīvotāji šogad savās finanšu apņemšanās izvēlas piesardzību — visbiežāk tiek plānota uzkrājumu palielināšana vai veidošana no jauna, kā arī papildu ienākumu meklēšana. Aptauja rāda, ka 22 % respondentu vēlas palielināt jau esošos uzkrājumus, 17 % iecerējuši sākt krāt, savukārt 18 % meklēs iespējas palielināt ienākumus vai atrast papildu ienākumu avotu. Tikmēr interese par ceļošanu un citiem brīvā laika tēriņiem saglabājas zema — tos par prioritāti uzskata vien 7 % aptaujāto, apliecinot, ka šobrīd iedzīvotāji izvēlas finansiālu piesardzību.

“Gada sākums mums visiem ir tāds kā baltā lapa – iespēja sakārtot ne tikai savu ikdienu, bet arī attieksmi pret naudu. Tas ir ļoti pozitīvi, jo finanšu drošība nozīmē mazāk stresa un vairāk brīvības ikdienā. Arī aptaujas dati skaidri parāda, ka Latvijas iedzīvotāji šobrīd fokusējas uz praktiskiem mērķiem, kur pirmajā vietā ir drošības spilvena veidošana un finanšu stabilitāte,” norāda bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale.

Vienlaikus aptaujas dati atklāj, ka daļai iedzīvotāju jaunais gads sākas bez skaidri formulētiem finanšu mērķiem. Katrs sestais jeb 16 % aptaujāto atzīst, ka viņiem nav konkrēta finanšu mērķa 2026. gadam, un šī tendence visizteiktāk vērojama pirms pensijas un pensijas vecuma grupās – to norāda 31 % iedzīvotāju vecumā no 60 līdz 74 gadiem.

Pēc G. Zemgales teiktā, tieši mērķa skaidrība ir būtiskākais priekšnoteikums, lai jaunā gada apņemšanās nepazustu jau pirmajos mēnešos. “Svarīgi ir saprast ne tikai to, ko vēlamies mainīt, bet arī – kāpēc. Vai mērķis ir drošības sajūta, mājokļa iegāde, izglītība vai ceļojums? Kad iemesls ir skaidrs, apņemšanos ir daudz vieglāk noturēt,” viņa skaidro. Kā piemēru eksperte min, ka gribu sakrāt naudu pats par sevi nav mērķis, savukārt konkrēts plāns – piemēram, 600 eiro ceļojumam līdz jūlijam, kas nozīmē 100 eiro mēnesī – ir skaidrs un sasniedzams. Vienlaikus būtiski atcerēties, ka veselīgi finanšu paradumi paredz vispirms izveidot drošības spilvenu un tikai pēc tam plānot lielākus pirkumus.

Eksperte norāda, ka ilgtspējīgi finanšu paradumi neveidojas strauji un prasa pacietību. Viņasprāt, krāšanai jābūt mērķtiecīgai un balstītai reālos soļos, savukārt ienākumu palielināšanai jāpieiet gudri, izvērtējot savas prasmes, intereses un iespējas, nevis tikai meklējot papildu slodzi. Tāpat nozīmīgi ir sākt ar nelielām summām un pakāpeniskām izmaiņām ikdienas tēriņos, jo tieši šāda pieeja palīdz izveidot noturīgus finanšu ieradumus.

“Nav jācenšas visu mainīt uzreiz. Finanšu progress nav sprints, tas ir maratons. Ja kādā brīdī neizdodas pieturēties pie plāna, tas nav iemesls apstāties – svarīgākais ir turpināt,” uzsver G. Zemgale. Viņa piebilst, ka arī regulāra finanšu zināšanu papildināšana un sava progresa pārskatīšana palīdz saglabāt motivāciju un disciplīnu ilgtermiņā. Skaidri un reāli mērķi, kā arī mazi, pārskatāmi soļi var palīdzēt sasniegt lielākus rezultātus, savukārt galvenais priekšnoteikums pārmaiņām ir vienkāršs – sākt jau šodien.

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada novembrī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.