Somijas ekonomists Latvijai 2026.gadā prognozē 2.5% IKP pieaugumu

Prognozes rāda, ka nākamgad IKP pieaugs līdz 2,5 %, bet 2027. gadā – līdz 3 %. Inflācija Latvijā 2026. gadā varētu samazināties līdz 2 %, savukārt 2027. gadā tā stabilizēsies 2,5 % līmenī.

Ekonomists norāda, ka izaugsmei pamazām veidojas stabilāki pamati – 2025. gadā IKP pieaugs par 1 %, bet 2026. gadā tās kāpums paātrināsies līdz 2,5 %. Atkopšanos nākamgad visvairāk veicinās iekšzemes pieprasījums, savukārt eksports turpinās augt, neraugoties uz starptautiskās tirdzniecības spriedzi.

Ražošanas sektors Latvijā demonstrē pakāpenisku uzlabošanos, ko atbalstīs ārējā pieprasījuma kāpums un eirozonas ekonomikas stabilizēšanās. Patērētāju pārliecība pēdējos mēnešos ir uzlabojusies, lai gan privātais patēriņš joprojām atpaliek no sava ilgtermiņa potenciāla, radot vietu turpmākam pieaugumam. Inflācija 2025. gadā saglabājusies augsta – 3,5 %, taču 2026. gadā samazināsies līdz 2 %, līdz 2027. gadā stabilizēsies līdz 2,5 %. Darba tirgus Latvijā saglabājas stabils, un bezdarba līmenis joprojām ir zemākais Baltijā.

“Jaunākās ekonomikas prognozes rāda, ka Latvijas izaugsmes perspektīva kļūst stabilāka. Mājsaimniecību aktivitāte un pakāpeniska eksporta atjaunošanās būs galvenie faktori, kas virzīs ekonomiku uz priekšu nākamgad. Šīs prognozes apliecina, ka uzņēmumiem ir labvēlīgāks fons investīciju lēmumu pieņemšanai, un banku sektors ir gatavs atbalstīt šo attīstību ar ilgtspējīgu finansējumu,” uzsver OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns.

Salīdzinot ar gada sākumu, situācija Baltijas valstīs ir uzlabojusies – lai arī atkopšanās temps ir nevienmērīgs, ir sākusies ekonomikas atkopšanās. Lietuva turpina saglabāt straujāko izaugsmi – lai gan rūpniecības pieaugums ir palēninājies un eksportu apgrūtina ASV tarifi, nākamgad gaidāms 2,5–3 % IKP kāpums, ko veicinās stabils iekšzemes pieprasījums. Igaunijā atkopšanās norit daudz lēnāk – šogad IKP pieauga vien par 0,5 %, taču inflācija sasniedza 5,3 %. Kopumā inflācija Baltijā stabilizējas, taču tās līmenis saglabāsies augsts un būs virs ECB mērķa, ko ietekmē pakalpojumu un pārtikas cenu straujais kāpums. Savukārt energoresursu cenu negatīvā ietekme vairs nav novērojama, kas liecina, ka turpmāko inflācijas dinamiku noteiks tieši vietējie faktori.

“Gada noslēgumā redzam arvien skaidrākas pazīmes, ka Baltijas ekonomikas pakāpeniski atgūstas no iepriekšējo gadu satricinājumiem. Izaugsmes temps gan joprojām ir nevienmērīgs – Lietuva demonstrē straujāku virzību uz priekšu, kamēr Igaunijas atkopšanās notiek lēnāk, taču kopējā dinamika reģionā ir pozitīva. Latvijā nākamgad būtiskākais izaugsmes balsts būs iekšzemes pieprasījums, un arī eksporta perspektīva šobrīd izskatās stabilāka nekā vēl pirms dažiem mēnešiem,” skaidro J. Vidgrēns.

Salīdzinot ar šī gada pavasari, pasaules ekonomikas perspektīva ir ievērojami uzlabojusies – ir mazinājušās bažas par plaša mēroga pasaules tirdzniecības karu, ASV ir panākusi vienošanās ar daļu savu tirdzniecības partneru un noteiktais ievedmuitas tarifu līmenis ir stabilizējies aptuveni 15–20 % robežās. Tas ir uzlabojis tirgus noskaņojumu un veicinājis mērenu globālās izaugsmes atjaunošanos, īpaši pakalpojumu sektorā, kamēr rūpniecība joprojām atkopjas pakāpeniski. Jaunākās prognozes liecina, ka turpmākajos gados pasaules ekonomikas pieaugums saglabāsies ap 3 %.

Attiecībā uz bāzes procentu likmēm būtiski satricinājumi netiek prognozēti. Vasarā Eiropas Centrālā banka samazināja savu bāzes procentu likmi līdz 2 %, un pašlaik tā neredz iemeslu mainīt esošo monetārās politikas nostāju.

“Situācija pasaules ekonomikā ir kļuvusi nedaudz labvēlīgāka – tirgus gaidas ir stabilizējušās, tarifu riski mazinājušies, un pakalpojumu sektors turpina nodrošināt izaugsmi. Pasaules tirdzniecības izaugsme ir ļoti būtiska tik mazām un atvērtām ekonomikām kā Baltijas valstis. Ja šī izaugsmes tendence saglabāsies, Baltijas valstīm būs labas iespējas nostiprināt atkopšanos arī turpmākajos gados,” uzsver J. Vidgrēns.