Dolāra kritums un ticības izplēnēšana Amerikai

Bieži vien tirgus dalībnieku uzmanības centrā ir interesi vairāk aizķerošās akcijas. Tomēr tās visā šajā neskaidrībā, neskatoties uz spriedumu grēdu par situāciju šajā tirgū, dara to, kas lielā mērā no tām šādos laikos tiek arī sagaidīts – to vērtība krasi svārstās.

Arvien vairāk aktuālo notikumu vērotāji izvirza domu, ka drīzāk tieši notiekošais ar ASV dolāru un tendences vispasaules etalona parāda tirgū var nest sev līdzi galvenās pasaules ierasto kārtību ilgākā termiņā satricinošās pārmaiņas. Proti, izskatās, ka tirgus dalībnieki meklē alternatīvu minētajam ierastajam drošajam patvērumam ASV dolāros. Ja tas tā būs uz palikšanu, šis patiešām finanšu tirgū var nozīmēt jauna ļoti bīstama laikmeta sākumu.

Aizdomīga bijusi arī ASV obligāciju ienesīguma un cenas dinamika. Aprīļa pirmajā daļā it kā superdrošo ASV obligāciju vērtība gāzās kopsolī ar ASV akcijām un ASV dolāru. Tas nu galīgi nav tas, ko šādos brīžos no savas obligāciju daļas portfeļos grib sagaidīt investori. Galu galā tās portfelī tiek reklamētas kā stabilitātes enkurs.

Rūkot uzticībai ASV - tās institūcijām, ekonomiskajai un cita veida politikai - rodas lieki jautājumi par ASV parāda drošību. Draudīgāk tad izskatās arī lielais ASV budžeta deficīts un parāds. Tāpat ārvalstu investoriem tas var būt visai loģisks jautājums par sev nedraudzīga režīma finansēšanu.

Un kam gan vispār mūsdienu pasaulē vairs atliek ticēt, ja ne ASV dolāram un bezriska šīs valsts parādam... Alternatīvu atrast ir grūti, ja ne patiesībā klaji neiespējami. Tādēļ vien, visam citam pagaidām esot pat vēl daudz šaubīgākam, ASV dolārs no troņa droši vien netiks gāzts vēl ilgi. Tomēr pie visiem naidīgākas, konfrontējošas ASV kaut kas ir jāmeklē. Tad nu tiek lēsts, ka viens iznākums notiekošajam var būt ASV dolāra un ASV dolāru aktīvu dominances noriets vai šī procesa paātrināšanās.

ASV ir atbildīga aptuveni par ceturto daļu no pasaules ekonomikas. Tomē ASV dolāra loma pasaules finanšu sistēmā un tirdzniecībā ir daudz lielāka. Gandrīz 90% no visiem ārvalstu valūtu maiņas darījumiem notiek tieši pret ASV dolāru. ASV dolāros notiek arī aptuveni 55% no starptautiskās tirdzniecības. Tā pārliecinoši ir pirmā izvēlas valūta starptautiskajiem aizdevumiem, obligāciju emisijai un noguldījumiem.

ASV ir guvusi milzīgu labumu no tā, ka uz šīs valsts pusi arvien plūdusi pasaules krājēju nauda. Nu tie no ASV var noplūdināt naudu. Tas sliktākā pozīcijā atstās gan ASV, gan ar laiku pašus šādus krājējus, kuriem tad nāktos samierināties ar būtiski mazāk optimālām alternatīvām, lai kur tās tie arī tad mēģinātu atrast.

“ Neskatoties uz to, ka prezidents Tramps savus tarifus ir atiestatījis, kaitējums ASV dolāram ir nodarīts. Tirgus atkārtoti izvērtē ASV dolāra kā pasaules globālās rezerves valūtas strukturālo pievilcību. Tagad notiek straujāks de-dolarizācijas process,” teikuši, piemēram, Deutsche Bank analītiķi.

“ Kapitāls iet tur, kur tas ir gaidīts, un paliek tur, kur pret to izturas labi,” agrāk klāstījis Citicorp vadītājs Valters Vristons. Financial Times tepat piebilst, ka gandrīz gadsimtu ASV ir bijis galvenais naudas galamērķis. Savukārt tagad investori pēkšņi uztraucas, ka tā vairs nav taisnība, un sekas var būt dramatiskas.

“Šādi izskatās topošā uzticības krīze. Pilna mēroga bēgšana no ASV dolāru aktīviem varētu piespiest ASV valdību defoltēt un radīt ekonomikas postu [var lēst, ka tad nobālētu vismaz pieci 2008. gada finanšu krahi kopā; globālā finanšu sistēma ir izveidota, pamatojoties uz pieņēmumu, ka ASV parāds ir drošs]. Plika šāda scenārija pieminēšana pati par sevi ir destabilizējoša,” savu satraukumu pauž Bloomberg redakcija.

Bloomberg komentētājs Džons Auters vēl izceļ, ka saistībā ar šo teoriju ASV būs pārvērtējusi savas kārtis attiecībā uz dažādām savas politikas daļām. Tad nu pārējā pasaule nolemj, ka tai (ASV) vairs nevar uzticēties, un milzīgas ārvalstu kapitāla summas pamet šo valsti, lai steidzīgi dotos uz mājām. Tad tas izraisītu apburto loku ar ASV fondu tirgus krahu un spēju ASV valdības obligāciju ienesīguma kāpumu. “Tad Trampa administrācija ar novēlošanos saprastu, ka ASV arvien ir guvusi labu darījumu, pret saviem sabiedrotajiem izturoties labi,” saka Dž. Auters un piebilst, ka arī riska aktīviem tagad būs grūti demonstrēt paliekošu to cenu pieaugumu, kamēr vien šis risks nebūs skaidri novērsts.

“ ASV dolāra kritums vismaz daļēji ir saistīts ar ticības zaudēšanu Amerikai. Ja tas turpināsies, un ārzemnieki bēgs, ASV tirgi var vēl tālu krist,” saka arī The Wall Street Journal komentētājs Džeimss Makintošs.

Viens fundamentāls pieņēmums ir, ka ASV parāds, ASV dolārs un tad pastarpināti arī ASV ekonomika (piemēram, jo aizņemšanās izmaksas ir zemākas) gūst milzīgu labumu no vispasaules uztveres par ASV fiskālās un monetārās pārvaldības kompetenci un Amerikas politisko un finanšu institūciju stabilitāti (nerunājot par sekojošo ietekmes bonusu). Tagad ASV šādu savu ap sevi esošo auru par tās kompetenci šķietami zaudē.

Iespējams, šāds sentiments, ja tas iebrauks kādu pārspīlējumu teritorijā, kādā brīdī jau radīs iespējas bridējiem pret straumi. Varbūt vienkārši vēl nav bijis tik pietiekami slikti (recesijas galu galā vēl nav) un tik ļoti bail, lai visi sajustos, ka tiem ir jāatgriežas pie tētiņa ASV dolāra.

Jau rakstīts, ka viena lieta, kas finanšu pasaules ziņu lente tiek aktualizēta ar ļoti dzelžainu regularitāti, ir spriedumi par ASV dolāra norietu. Tā tas bija pirms 20, 15, 10 un 5 gadiem, un tā tas ir arī tagad. Būtībā katru gadu vismaz vienu vai divas reizes katrs sevis cienīgs medijs tautā palaiž kādu savu izvērstāku vēstījumu par ASV dolāra norietu vai pat šādas to sistēmas sabrukumu. Acīmredzot katram par to ir kāds gudrais viedoklis, kas tad, iespējams, garantēti nozīmē šādu sacerējumu rezonēšanu plašākā mērogā. Katrā ziņā eksperti iesaka būt uzmanīgiem ar informāciju par tā saucamo de-dedolarizācijas tematu mūsdienu informācijas kara apstākļos. Šāda veida informācijai – arī it kā ļoti labi un viltīgi pasniegtai – kājas var augt kaut vai tajā pašā Ķīnā vai Krievijā, un tā var izrādīties politiski motivēta. Pat, ja ir lieli iemesli, kādēļ pārējā pasaule grib atteikties no ASV dolāra, tas nenozīmē, ka tas ir nenovēršami un tas būs kaut kas ātrs.

Tad nu nav izslēgts, ka pesimisms par uzticību totāli zaudējošu ASV, tās parāda defoltu un tā paša ASV dolāra sabrukumu kādā brīdī tomēr izrādīsies pārspīlēts. Šie ir pateicīgi temati, kas izpelnās cilvēku uzmanību un raisa to emocijas. ASV galu galā ir uz likumiem balstīta demokrātija, kas, ejot cauri saviem arvien piņķerīgajiem procesiem, tomēr var efektīvi pašattīrīties no vecajām nejēdzībām, lai, protams, tad nonāktu pie jaunām nejēdzībām. Kāda galēja ASV parāda stresa gadījumā kādu multitriljonu kvantitatīvo mīkstināšanu var atsākt, piemēram, ASV Federālo rezervju sistēma.

Varbūt kādi optimisti jau norādītu, ka, Trampam tagad cenšoties savu to pašu tarifu ūdeni jau sasmelt (iespējams, var spekulēt: ja viņš to, mēģinot noturēt kaut cik savāktu ģīmi, nebūtu izdarījis, tagad jau būtu vispārēja finanšu panika), tirgus sliktākais brīdis – arī politikas tāds kā stulbuma pats pīķis - jau mums ir aiz muguras. Tomēr arī pat šādā gadījumā daudziem ir aizdomas, ka, ūdenim tomēr esot šādi izlietam, tagad ASV aktīviem var būt vērojama uz kādu nenoteiktu laiku paliekoša riska prēmija. Jeb ASV varētu būt kļuvusi par riskantāku zemi.