• OMX Baltic0,08%319,98
  • OMX Riga−0,26%933,44
  • OMX Tallinn0,02%2 085,5
  • OMX Vilnius−0,03%1 422,31
  • S&P 500−0,86%6 917,94
  • DOW 30−0,13%48 949,89
  • Nasdaq −1,8%23 428,37
  • FTSE 1000,17%10 171,76
  • Nikkei 2250,03%53 375,6
  • CMC Crypto 2000,00%0,00
  • USD/EUR0,00%0,84
  • GBP/EUR0,00%1,15
  • EUR/RUB0,00%89,92
  • OMX Baltic0,08%319,98
  • OMX Riga−0,26%933,44
  • OMX Tallinn0,02%2 085,5
  • OMX Vilnius−0,03%1 422,31
  • S&P 500−0,86%6 917,94
  • DOW 30−0,13%48 949,89
  • Nasdaq −1,8%23 428,37
  • FTSE 1000,17%10 171,76
  • Nikkei 2250,03%53 375,6
  • CMC Crypto 2000,00%0,00
  • USD/EUR0,00%0,84
  • GBP/EUR0,00%1,15
  • EUR/RUB0,00%89,92
  • 22.05.24, 10:55

Populārs triks, kas ļauj viegli ietaupīt vismaz 20% no jūsu ienākumiem

Viena populāra taupīšanas stratēģija palīdz vienkāršot budžeta plānošanu un kontrolēt izdevumus, nezaudējot lielu daļu no jūsu laimes.
Visā pasaulē izmantotā stratēģija ir vērsta uz taupīšanu, neierobežojot budžeta veidotāja brīvību. Foto: Picture Alliance/Scanpix
  • Visā pasaulē izmantotā stratēģija ir vērsta uz taupīšanu, neierobežojot budžeta veidotāja brīvību. Foto: Picture Alliance/Scanpix
Ja budžeta izveide un tā ievērošana šķiet pārāk sarežģīta, ir vienkārša formula, kas varētu atvieglot visu procesu. Tā vietā lai sadalītu ikmēneša izdevumus desmitiem atsevišķu kategoriju, formula izmanto nedaudz vienkāršāku pieeju.
Noteikums ir tāds, ka aptuveni 50% ienākumu tiek tērēti vajadzībām, 30% - vēlmēm un 20% tiek ietaupīti vai samaksāti parādiem.
50/30/20 ietvara skaistums ir tā vienkāršība. Lai sagatavotu budžetu, ir tikai jānovērtē, kuri izdevumi ietilpst kādā kategorijā. Lai gan šīm kategorijām nav oficiālu definīciju, Yahoo Finance ir izveidojis ceļvedi, kā izdevumus varētu sadalīt starp kategorijām.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Vajadzības: 50%
Pats par sevi saprotams, ka vajadzības nozīmē izdevumus, kas ir nepieciešami, lai ikdienā paliktu dzīvs. Tās varētu būt tādas izmaksas, ka par to saglabāšanu nevar strīdēties.
Vajadzības ir: ar mājokli saistīti izdevumi; bērnu aprūpe; transports; pārtikas produkti; minimālās parādsaistības un kredītsaistības.
Vēlmes: 30%
Vēlmes vai ekstras varētu būt izdevumi, kuru patēriņš rada labu sajūtu, bet bez kuriem arī būtu iespējams iztikt. Vēlmēs var iekļaut arī jaunākas vajadzību versijas, piemēram, bioloģiskās pārtikas preces vai jaunas drēbes.
Vēlmēs ietilpst: ēšana ārpus mājas; ceļojumi; izklaide; mēbeles; dāvanas; ikmēneša abonēšanas maksas (piemēram, fitnesa klubos vai sociālo mediju platformās).
Uzkrājumi un parādi: 20%
Ja ir parādi, šajā kategorijā ietilpst visi papildu maksājumi, kas veikti papildus minimālajiem maksājumiem. Minimālās parāda atmaksas tiek uzskatītas par nepieciešamību, jo to nemaksāšana var radīt jaunas nopietnas sekas.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Augstu procentu parādu atmaksa vispirms var būt noderīga, lai samazinātu parādu slodzi, atstājot vairāk naudas uzkrājumiem.
Šajā kategorijā varētu ietilpt: kredītkaršu parāds; aizdevumi un kredītlīnijas; personīgais drošības spilvens; uzkrājums kaut kam; kāzu fonds.
Budžeta noteikuma plusi un mīnusi
Protams, noteikuma pozitīvā lieta ir tā vienkāršā ieviešana. Tā vietā, lai uztrauktos par katru atsevišķu izdevumu, varat definēt plašākus ierobežojumus, kas jāievēro. Kamēr jūs pieturaties pie procentu kategorijām, jūs varat salīdzinoši brīvi tērēt katrā budžeta daļā.
Šī stratēģija piedāvā arī pietiekamu elastību. Ja vajadzības aizņem, piemēram, 60% no kopējā budžeta, iztrūkstošo daļu iespējams kompensēt uz ietaupījumu vai vēlmju rēķina. Savukārt, ja netērējat 30% vēlmēm, varat palielināt savus uzkrājumus.
Lai gan dažas budžeta stratēģijas var šķist pārāk ierobežojošas, piemēram, pārāk lielu ienākumu koncentrēšana uz uzkrājumiem, nepiešķirot prioritātes vajadzībām un vēlmēm, 50/30/20 noteikums nodrošina, ka lielākā daļa jūsu naudas tiek tērēta kategorijām, kas ir nepieciešamas vai patīkamas. Tas padara stratēģiju par tādu, kuru var ievērot, būtiski neupurējot laimi.
Tomēr procentuālās vadlīnijas var nebūt piemērotas visiem. Ar mazākiem ienākumiem šāds budžets vienkārši nav reāls, jo īpaši ņemot vērā mūsdienu dzīves dārdzības pieaugumu. Ja, piemēram, parādi vien pārsniedz 20% un vajadzības ir lielākas par 50%, tad, iespējams, nāksies izmantot nedaudz citu pieeju.
Turklāt šis noteikums nenosaka uzkrāšanu par prioritāti. Lai gan dāsna likme uz vēlmēm padara šo stratēģiju ilgtspējīgu un mazāk sāpīgu, dedzīgāki noguldītāji var nesasniegt savus mērķus tik ātri, kā vēlētos. Ir vairākas citas budžeta stratēģijas, kurās lielāks uzsvars tiek likts uz uzkrāšanu un parāda nomaksu.

Raksts turpinās pēc reklāmas

Salīdzinot ar dažiem citiem budžeta veidošanas modeļiem, stratēģija 50/30/20 ir salīdzinoši nestrukturēta, padarot to piemērotāku tiem, kam patīk vienkāršāka sistēma. Budžetā ir nepieciešams sabalansēt pirkumus un klasificēt tos svarīguma secībā, taču tas neprasa izdevumu sadali starp daudzām atsevišķām kategorijām vai katra pirkuma ierobežošanu.
Darba sākšana ar budžeta plānošanu
Lai izmantotu 50/30/20 budžeta noteikumu, vispirms ir jāzina savi neto ienākumi, t.i., ienākumi, no kuriem ir ieturēti nodokļi, bet no kuriem summa vēl nav ieskaitīta, piemēram, brīvprātīgajā pensiju fondā. Tad jārēķina, kāda summa procentos tiek iztērēta vajadzībām (50%), vēlmēm (30%) un uzkrājumiem vai parādu segšanai (20%).
Tālāk jums jāapskata savi iepriekšējie izdevumi, lai uzzinātu, cik tālu esat nonācis, lai sasniegtu šos procentus. Turklāt tagad nevajadzētu aizmirst ielikt algas atskaitījumus pareizajā kategorijā. Piemēram, ja esat pievienojies III pensiju līmenim, tad šī summa ir jāpievieno uzkrājumu un parādu kategorijai.
Ir svarīgi pievērst uzmanību kārtējo izdevumu samazinājuma. Ja līdz šim vēlmēm ir iztērēti 40% un uzkrājumiem tikai 10%, būtu lietderīgi to kritiski izvērtēt. Var būt iespējams palielināt uzkrājumu maksājumus un samazināt izklaižu izdevumus.

Saistītie raksti

Satura mārketings
  • 07.11.25, 15:14
Obligāciju un aizdevumu platformu salīdzinājums
Pēdējos gados obligāciju investīcijas ir kļuvušas par arvien populārāku un plaši atzītu finansējuma piesaistes veidu Baltijas valstīs. Šis finansēšanas instruments ir pierādījis sevi kā efektīvu metodi, kā atbalstīt salīdzinoši lielus uzņēmumus, kas šo kapitālu izmanto savas izaugsmes finansēšanai. Latvijā obligācijas ir emitējuši, piemēram, tādi pazīstami uzņēmumi kā Mapon, Grenardi un AirBaltic.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu