- OMX Baltic0,22%316,16
- OMX Riga0,14%927,48
- OMX Tallinn0,12%2 072,35
- OMX Vilnius0,72%1 387,86
- S&P 5000,65%6 966,28
- DOW 300,48%49 504,07
- Nasdaq 0,95%23 702,88
- FTSE 1000,8%10 124,6
- Nikkei 2251,61%51 939,89
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,86
- GBP/EUR0,00%1,15
- EUR/RUB0,00%92,26
- OMX Baltic0,22%316,16
- OMX Riga0,14%927,48
- OMX Tallinn0,12%2 072,35
- OMX Vilnius0,72%1 387,86
- S&P 5000,65%6 966,28
- DOW 300,48%49 504,07
- Nasdaq 0,95%23 702,88
- FTSE 1000,8%10 124,6
- Nikkei 2251,61%51 939,89
- CMC Crypto 2000,00%0,00
- USD/EUR0,00%0,86
- GBP/EUR0,00%1,15
- EUR/RUB0,00%92,26
Novembrī Latvija eksportēja preces 1,55 miljardu eiro apmērā
2025. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,43 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 1,1 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 5,6 %, bet importa vērtība pieauga par 7,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Novembrī Latvija eksportēja preces 1,55 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,88 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2024. gada novembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 48,5 % līdz 45,2 %. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.
2025. gada vienpadsmit mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 39,31 miljardu eiro – par 2 101,7 milj. eiro jeb 5,6 % vairāk nekā 2024. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 18 miljardus eiro (pieaugums par 636,4 milj. eiro jeb 3,7 %), bet importa – 21,31 miljardu eiro (pieaugums par 1 465,3 milj. eiro jeb 7,4 %).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2025. gada novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,1 % mazāka, bet importa vērtība par 9,3 % lielāka. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 5,4 %, bet importa vērtība pieauga par 2,1 %.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2024. gada novembri:
- minerālproduktu eksports lielāks par 30,5 milj. eiro jeb 25,7 %;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 16 milj. eiro jeb 6,6 %;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports mazāks par 32 milj. eiro jeb 12 %;
- augu valsts produktu eksports mazāks par 26,8 milj. eiro jeb 19,9 %;
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports mazāks par 15,3 milj. eiro jeb 8,8 %.
2025. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšēja gada atbilstošo periodu, vērojams importa pieaugums visās svarīgākajās preču grupās:
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 52,1 milj. eiro jeb 14,9 %;
- minerālproduktu imports lielāks par 17,7 milj. eiro jeb 9,7 %;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 17 milj. eiro jeb 9,3 %;
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 13,8 milj. eiro jeb 8,1 %;
- augu valsts produktu imports lielāks par 10,9 milj. eiro jeb 14,4 %.
Novembrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (20,6 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,9 %), Vācija (7,9 %) un Zviedrija (5,7 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (20 % no importa kopapjoma), Vācija (12,9 %), Polija (11 %) un Igaunija (10,6 %).
Eksports uz Amerikas Savienotajām Valstīm 2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2024. gada novembri, samazinājās par 30,7 % un bija 27,2 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja optisko ierīču un aparātu, pulksteņu, mūzikas instrumentu eksporta kritums par 3,6 milj. eiro jeb 53,5 %.
Imports no Amerikas Savienotajām Valstīm pieauga 2,1 reizi un bija 25,8 milj. eiro. Importa pieaugumu visvairāk ietekmēja minerālproduktu importa pieaugums par 12,5 milj. eiro.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta kāpumu 2025. gada novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri visvairāk ietekmēja elektroenerģijas un dabasgāzes gāzveida stāvoklī eksporta pieaugums attiecīgi par 13,3 milj. eiro un 10,4 milj. eiro. Savukārt graudaugu produktu eksporta samazinājumu visvairāk ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta kritums par 34,6 milj. eiro jeb 52,9 %.
Elektroierīču un elektroiekārtu importa kāpumu 2025. gada novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri visvairāk ietekmēja viedtālruņu importa pieaugums par 8,9 milj. eiro jeb 22,9 %, bet alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu importa pieaugumu visvairāk ietekmēja viskiju importa pieaugums par 3,7 milj. eiro jeb 41,3 %.
Pašlaik aktuāls
2025. gada novembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 110 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 57 valstīm.
2025. gada novembrī salīdzinājumā ar 2024. gada novembri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā pieauga par 9,3 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā par 0,1 procentpunktu. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 1,7 procentpunktiem, bet importā par 1,4 procentpunktiem.
2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2024. gada novembri, eksports uz Krievijas Federāciju samazinājās par 33,3 % un veidoja 59,1 milj. eiro. Samazinājumu visvairāk ietekmējapārtikas rūpniecības ražojumu eksporta kritums par 24,1 % jeb 11,3 milj. eiro. Imports 2025. gada novembrī, salīdzinot ar 2024. gada novembri, no Krievijas Federācijas samazinājās par 81,1 % un veidoja 4,4 milj. eiro. Importa samazinājumu galvenokārt ietekmēja minerālproduktu importa kritums par 12,6 milj. eiro. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, imports no Krievijas Federācijas pieauga par 13,9 % jeb 0,5 milj. eiro, to ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu importa pieaugums par 1,3 milj. eiro.
Eksports uz Ukrainu samazinājās par 70 % un bija 8,1 milj. eiro. Kritumu galvenokārt ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta kritums par 70,6 % jeb 4,9 milj. eiro. Imports no Ukrainas samazinājās par 31,6 % un bija 16,9 milj. eiro. Samazinājumu galvenokārt ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa kritums par 5,2 milj. eiro jeb 63,8 %.
Eksports uz Baltkrieviju pieauga par 66,5 % un bija 9,9 milj. eiro. Pieaugumu galvenokārt ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta pieaugums par 2,3 milj. eiro. Imports no Baltkrievijas samazinājās par 75,8 % un bija 2,3 milj. eiro. Importa samazinājumu no Baltkrievijas visvairāk ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa samazinājums par 3,3 milj. eiro.
Saistītie raksti
Pēdējos gados obligāciju investīcijas ir kļuvušas par arvien populārāku un plaši atzītu finansējuma piesaistes veidu Baltijas valstīs. Šis finansēšanas instruments ir pierādījis sevi kā efektīvu metodi, kā atbalstīt salīdzinoši lielus uzņēmumus, kas šo kapitālu izmanto savas izaugsmes finansēšanai. Latvijā obligācijas ir emitējuši, piemēram, tādi pazīstami uzņēmumi kā Mapon, Grenardi un AirBaltic.
Visvairāk lasīts
Jaunākās ziņas
Pievienoties jaunumu vēstules saņēmējiem
Paraksties jaunumu vēstules saņemšanai un ik dienu saņemt svarīgākās ziņas savā e-pastā.
Atpakaļ uz Investoru Kluba sākumlapu