Investīciju krāpšana iespējama nezināšanas dēļ

Dati rāda, ka ar krāpniecības mēģinājumiem saskārušies 87% iedzīvotāju, kas ir tikai par pieciem procentpunktiem mazāk nekā pērn. Kaut kopējais spiediens šķiet nedaudz samazinājies, atsevišķos kanālos krāpnieku aktivitāte pat pieaug. Straujākais pieaugums novērots telefonzvanu gadījumā – tos piedzīvojuši 68% aptaujāto, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn. Arī e-pasti (40%), interneta vietnes (34%), sociālie tīkli (24%) un īsziņas (11%) turpina būt bieži izmantoti krāpnieku paņēmieni.

Pētījums atklāj, ka arvien biežāk upuri zaudē naudu tieši sociālajos tīklos – 44% cietušo norāda, ka uz krāpnieku ēsmām uzķērušies tieši šajā vidē. Tam seko dažādas interneta vietnes, kur uz viltus piedāvājumiem atsaukušies 34% apkrāpto iedzīvotāju. Savukārt telefonsarunas, lai gan visizplatītākās, radījušas reālus zaudējumus 33% upuru. Kopumā 14% iedzīvotāju, kas saskārušies ar krāpniecību, naudu arī reāli zaudējuši.

Krāpnieku metodes joprojām balstās uz psiholoģisko spiedienu un uzticības radīšanu. Lielākā daļa iedzīvotāju (56%) atzīst, ka visefektīvākā krāpnieku taktika ir steidzināšana – mēģinājums radīt iespaidu, ka lēmums jāpieņem tūlīt. Teju puse (47%) norāda, ka krāpniekiem izdodas radīt sajūtu, ka saruna notiek ar banku, valsts iestādi vai citu uzticamu uzņēmumu. Savukārt 40% aptaujāto atzīst, ka krāpnieki spēj izstrādāt tādas interneta vietnes, kas nerada nekādas aizdomas un ir teju identiskas orģinālajām vietnēm. Tāpat iedzīvotāji norāda (39%), ka krāpnieki spēj izveidot emocionālo saikni, īpaši investīciju un romantiskās krāpšanas gadījumos, kas ļauj noziedzīgi iegūt naudu no cilvēkiem.

Kā norāda Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons, galvenā problēma nav tikai krāpnieku izmantotie rīki, bet cilvēku vēlme strauji reaģēt: “ Redzam, ka krāpnieki turpina izmantot telefonzvanus un citus kanālus, kuros iespējams radīt steidzamību un emocionālu spriedzi. Tiklīdz saruna rada sajūtu, ka tā notiek ar banku vai valsts iestādi, cilvēki kļūst ievainojamāki. Vienlaikus dati parāda, ka arī sociālie tīkli un interneta reklāmas kļūst par panākumu atslēgu krāpniekiem – tie piedāvā anonimitāti un iespēju ātri sasniegt lielas auditorijas.” Viņš atgādina, ka bankas, policija vai kāda cita valsts iestāde nekad nezvana, lai iegūtu Smart-ID kodus, kartes datus vai internetbankas informāciju, un ikviens šāds zvans ir jāuztver kā brīdinājums.

Lai gan drošības izjūta sabiedrībā ir augsta – 93% iedzīvotāju uzskata, ka viņiem ir pietiekamas zināšanas par finanšu drošību digitālajā vidē –, pētījuma dati parāda pretējo. Tikai aptuveni puse apzinās būtisko saikni starp risku un peļņu, un tieši šī neizpratne bieži noved pie krāpniecisku investīciju upuru skaita pieauguma. Arī vaicāti atbildēt uz jautājumiem, kas ietver kritiskās domāšanas izvērtējumu, iedzīvotāju rezultāti ir mēreni – 38% iedzīvotāju kļūdījās elementārā loģikas jautājumā par pieaugošu risku, bet vairāk nekā puse labprāt izvēlētos tūlītēju 50 eiro saņemšanu, nevis 100 eiro pēc gada, kas norāda uz impulsivitāti un īstermiņa plānošanu.

Augot interneta darījumu apjomam, Swedbank Finanšu institūts aicina iedzīvotājus būt īpaši vērīgiem. Krāpnieku mēģinājumi kļūst arvien prasmīgāki un pielāgoti katram komunikācijas kanālam, tādēļ jebkurš steidzinošs zvans, pārāk izdevīgs piedāvājums vai neparasta saite var būt signāls par krāpniecības risku.