Mājokļu pieejamība arī turpmāk augs visai lēni

2025. gada trešajā ceturksnī mājsaimniecība, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto mēneša algai, ar hipotekārā kredīta palīdzību Tallinā varēja atļauties aptuveni 69 m2, bet Viļņā - 64 m2 lielu dzīvokli. Vienlaikus Rīgā mājokļu pieejamība saglabājās ievērojami augstāka. Vidēja Rīgas mājsaimniecība, novirzot hipotekārā kredīta apkalpošanai ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem, varēja atļauties iegādāties 110 m2 lielu dzīvokli. Arī pirmreizējā tirgū pieejamība nedaudz uzlabojās un vidēja mājsaimniecība nu jau varēja atļauties iegādāties ap 57 m2. Turpmāka pieejamības atgūšanās jauno dzīvokļu segmentam varētu izrādīties visai izaicinoša un lēna.

Mazākas procentu likmes, kā arī arvien augoši mājsaimniecību ienākumi turpināja veicināt pieprasījumu pēc hipotekārajiem kredītiem. Kredītportfeļa pieauguma temps sasniedzis augstāko vērtību teju 20 gadu laikā. Līdzīgs "bums" redzams arī tirgus aktivitātē. Dzīvokļu tirgus aktivitāte, koriģējot ar iedzīvotāju skaitu, Rīgā bija augstākā Baltijas galvaspilsētu vidū - līderpozīcijās līdz šim nebijām bijuši. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu vērojams kāpums visos segmentos. Kaut gan skaita ziņā nemainīgs līderis ir otrreizējais tirgus, darījumu skaita kāpums pirmreizējā tirgū pret pagājušo gadu ir ārkārtīgi straujš - virs 40%.

Lielāka aktivitāte ļāvusi mazināties nepārdoto dzīvokļu krājumiem jaunceltnēs. Lai gan pret pagājušo gadu novērojams neliels cenas kritums, tas nebūs noturīgs un visdrīzāk saistāms ar atsevišķu "lētāku" projektu pārdošanu vai iepriekšējo gadu rezervāciju realizāciju. Kopumā cenas dzīvokļiem pirmreizējā tirgū ir teju trīs (2,8) reizes augstākas nekā sērijveida dzīvokļiem. Tomēr arī sērijveida dzīvokļu cenas pamazām aug un nu jau vidēji sasniegušas 1004 EUR par m2. Pieaugošs pirmreizējā tirgus īpatsvars un dārgāki sērijveida dzīvokļi vainagojušies paprāvā tirgus vidējās cenas kāpumā pret pagājušā gada 3. ceturksni (+7,2%). Lai gan dzīvokļi Rīgā kļuvuši dārgāki, vidējās neto algas kāpums joprojām ir straujāks nekā dzīvokļu cenu pieaugums.

Kamēr ārvalstu un pašmāju politikas virtuvē jampadrači notiek uz nebēdu, vismaz no ekonomikas skatupunkta optimisms ir audzis. To redzam, piemēram, Eiropas Komisijas veiktajās ekonomikas dalībnieku noskaņojuma aptaujās. Patērētāju noskaņojums oktobrī pakāpies virs ilgtermiņa vidējā. Bezdarbs turpinās mazināties, ienākumi - augs. Swedbank prognozē, ka ECB azotē vēl viens likmju "grieziens" paslēpts, un noguldījumu iespējas uz nakti likme martā saruks līdz 1,75%. Arī spraigāka konkurence starp kreditētājiem var ļaut kopējai jauno kredītu procentu likmei sarukt. Vienlaikus jaunas vēsmas reģionu kreditēšanā varētu sniegt Altum ienākšana tirgū.